Sākotnējie rezultāti liecina, ka uzvaru Serbijas parlamenta vēlēšanās guvusi prezidenta Aleksandra Vučiča pārstāvētā Progresīvā partija. Tā varētu būt ieguvusi pat 130 no 250 deputātu vietām.
Autora ziņas
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem pagaidām nav izdevies vienoties par finanšu palīdzību Ukrainai un ES daudzgadu budžeta grozījumiem. Visas valstis, izņemot Ungāriju, atbalsta 50 miljardu eiro palīdzības piešķiršanu Ukrainai turpmāko četru gadu laikā. Tomēr politiķi mierina, ka tā vai citādi Ukraina bez naudas nepaliks.
"Trausla bija tā situācija," tā Latvijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") intervijā LTV raksturoja Eiropas Savienības (ES) valstu līderu lēmuma par sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu pieņemšanu, kas notika, Ungārijas premjeram Viktoram Orbānam pametot zāli.
Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ir vienojušies sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, kā arī piešķirt kandidātvalsts statusu Gruzijai. Tā paziņojumā sociālajos medijos vēsta Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels. Tiek plānots, ka martā iestāšanās sarunas tiks uzsāktas arī ar Bosniju un Hercegovinu, kad šī valsts būs izpildījusi iepriekš izvirzītos priekšnosacījumus.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien ieradās uz Eiropas Savienības (ES) valstu samitu, apņēmības pilns izjaukt jebkādus citu valstu līderu mēģinājumus uzsākt sarunas par Ukrainas uzņemšanu valstu blokā.
Briselē ceturtdien pulcēsies visu 27 Eiropas Savienības dalībvalstu līderi, lai lemtu par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu. Lai gan pirms mēneša publiskotais Eiropas Komisijas ziņojums par Ukrainas gatavību šim procesam bija pozitīvs, pastāv nopietnas bažas, ka Ungārija centīsies nepieļaut sarunu sākšanu.
Eiropas Savienības (ES) diplomātiem ir izdevies vienoties par jaunu, jau 12. sankciju kārtu pret Krieviju. Vienošanās vienprātīgi panākta vēstnieku līmenī, un tagad tiek gaidīta pakotnes oficiālā pieņemšana.
Eiropas Savienībai (ES) šonedēļ ir jāpieņem lēmums par turpmāku ekonomisko un militāro palīdzību Ukrainai vairāku desmitu miljardu eiro vērtībā, kā arī par sarunu uzsākšanu ar Kijivu par valsts pievienošanos blokam.
Polijas Nacionālās drošības dienesta vadītājs Jaceks Ševjera uzskata, ka NATO austrumu spārna valstīm ir tikai trīs gadi, lai sagatavotos Krievijas uzbrukumam, jo Krievijas militārā rūpniecība šobrīd strādā trīs maiņās. Vācijas ārlietu padome prognozē, ka ir mazliet vairāk laika – 5-9 gadi. ASV vēstniece NATO Džuliāna Smita intervijā Latvijas Televīzijai pauda: var vēl pastrīdēties, vai Krievija var atjaunot spēkus dažu vai desmit gadu laikā, un norādīja: "Mēs uz to negaidīsim. Mēs tūlīt spersim soļus, lai nodrošinātu, ka Latvijai ir tas, kas tai nepieciešams, lai sevi aizsargātu."
Eiropas Savienības un Ķīnas samits, kas pēdējo četru gadu laikā bija pirmais klātienē, norisinājies brīdī, kad gan Ķīna, gan Eiropas Savienība (ES) piedzīvo ekonomisko lejupslīdi, ko daļēji veicina pieaugošā ģeopolitiskā spriedze. Tāpēc abām pusēm piektdien notikusī tikšanās bija vienlīdz svarīga, taču ir šaubas, vai puses viena otru ir sadzirdējušas.
Izraēlas valdības dusmas ir izsaucis ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša aicinājums izsludināt pamieru Gazas joslā.
Izraēlas armija turpina gaisa triecienus un sauszemes operāciju Gazas joslā un nogalinājusi apmēram pusi no visiem grupējuma "Hamās" bataljonu komandieriem. Uzbrukumos diemžēl cieš arī daudzi mierīgie palestīniešu iedzīvotāji.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns izteicies pret Ukrainas iestāšos Eiropas Savienībā, paužot, ka tas neatbilst Ungārijas pašreizējām nacionālajām interesēm. Viņš tikko arī nācis klajā ar jauniem pārmetumiem Eiropas Komisijai, sakot, ka tās piedāvājums par sarunu sākšanu ar Ukrainu ir nepamatots un slikti sagatavots.
Argentīnas iebildumu dēļ draud izjukt apjomīgais tirdzniecības līgums starp Eiropas Savienību un "Mercosur" tirdzniecības bloku, kurā ietilpst Brazīlija, Argentīna, Urugvaja un Paragvaja.
"Planēta ir nogurusi no klimata līgumiem, kas netiek izpildīti," uzstājoties ANO klimata konferencē Dubaijā, skarbi paziņoja Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva. No daudzu valstu vadītājiem izskan bažas, ka pasaule ir tālu no 2015. gada Parīzes klimata nolīguma mērķu sasniegšanas. Un tas ir nevis tehnoloģiju, bet gan politiskās gribas trūkuma dēļ, atzīst ANO ģenerālsekretārs.
Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), ceturtdien sākusies ANO 28. klimata konference, kas ilgs divas nedēļas. Tajā gandrīz 170 valstis cer vienoties par jauniem veidiem, kā līdz gadsimta beigām neļaut planētai pārāk sakarst. Taču sanāksmi vēl pirms tās sākuma jau skar aizdomu ēna par dažu dalībnieku patiesajiem mērķiem.
Eiropas Komisija (EK) trešdien nākusi klajā ar priekšlikumiem, lai uzlabotu pasažieru un ceļotāju pieredzi, stiprinot viņu tiesības.
Briselē otrdien un trešdien notiek NATO ārlietu ministru tikšanās, kurā galvenie jautājumi ir atbalsts Ukrainai, Izraēlas un "Hamās" karš, kā arī ieilgusī Zviedrijas pievienošanās NATO. Sanāksmē piedalās arī Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), kuram šī ir pirmā šāda veida tikšanās, kopš viņš paziņoja par gatavību kandidēt uz NATO ģenerālsekretāra posteni.
"Dažas no vissmagākajām kaujām, ko esam redzējuši visa kara laikā, patiesībā ir notikušas pēdējo nedēļu un pāris mēnešu laikā. Tas notiek laikā, kad frontes līnija nav būtiski mainījusies." To pirmdien, runājot par notikumiem Ukrainā, atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Kibucs, kuram paveicies – tā var teikt par Gvulotas kibucu Izraēlas dienvidos 12 kilometrus no Gazas robežas. Par 7. oktobrī notikušo "Hamās" teroristu uzbrukumu Izraēlai tur gan runā nelabprāt, jo viss notikušais vēl ir pārāk dzīvs un nekas vēl nav beidzies.
Trešdien Nīderlandē notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk vietu izcīnījusi Gērta Vildersa vadītā galēji labējā Brīvības partija, kas ieguvusi 37 no 150 parlamenta apakšpalātas deputātu vietām. Politķis vēlētājiem solīja ierobežot migrāciju un samazināt inflāciju valstī.
Nīderlandē trešdien notiek parlamenta vēlēšanas, kurās vēlētāji ievēlēs 150 likumdevēja apakšpalātas deputātus. Lai iekļūtu parlamentā un pretendētu vismaz uz vienu iegūtu vietu, katrai partijai ir jāsasniedz kvota, kuru aprēķina, sadalot visu derīgo balsu skaitu ar 150. Tāpēc salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Nīderlandes parlamenta apakšpalātā ir lielāka partiju pārstāvniecība.
Ļoti reti, kad ārpolitikā ir tik personiski sāpju stāsti un lūgumi, kā šajā Latvijas valsts prezidenta vizītē. Teroristiskās organizācijas "Hamās" gūstā joprojām atrodas ap 240 ebreju – to vidū arī bērni. Viņu ģimenes ir izmisušas un vērsās arī pie Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča pēc starptautiskas palīdzības, jūtot, ka arvien vairāk Eiropā atskan palestīniešu atbalstītāju balsis. Jeruzalemē Latvijas Televīzijai izdevās aprunāties ar divām ģimenēm.
Izraēlas prezidents un Palestīniešu pašpārvaldes prezidents – abus ar dažu stundu starpību pirmdien, 20. novembrī, satika Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Lai gan abu mītnes – viena Jeruzalemē un otra Ramalā – atrodas nepilnas stundas braucienā viena no otras, tās šķir konflikta gaismas gadi.
Jeruzalemē svētdien, 19. novembrī, vakarā ieradies Latvijas valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tur plānots tikties gan ar latviešu diasporu un grupējuma "Hamās" nogalināto tuviniekiem, gan ar amatpersonām. Bet kāds noskaņojums pēc Izraēlas un "Hamās" kara sākuma valda pašā Jeruzalemē, kur līdzās dzīvo ebreji un palestīnieši?
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ceturtdien Briselē tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, un abi bija vienisprātis, ka nepieciešams stiprināt NATO austrumu flangu, kā arī turpināt atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien un ceturtdien darba vizītē apmeklē Briseli, kur daudzkārt bijis kā Latvijas ārlietu ministrs, bet tagad pirmoreiz devies uz Beļģijas galvaspilsētu jau Valsts prezidenta statusā.
Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijas ekonomikai prognozē 0,2% kritumu.
Eiropas Savienība (ES), domājams, nespēs piegādāt Ukrainai miljonu artilērijas šāviņu, par ko iepriekš bija panākta vienošanās, tā otrdien Briselē atzina Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pirmdien kopīgi nosodījušas palestīniešu teroristu grupējumu "Hamās" par slimnīcu un civiliedzīvotāju izmantošanu kā dzīvo vairogu karā pret Izraēlu.
Spānijā turpinās protesti pret Spānijas premjerministra Pedro Sančesa vienošanos ar katalāņu separātistu partiju, kas piekritusi atbalstīt Sančesa valdību, pretī saņemot amnestiju tiem, kuri apsūdzēti par Katalonijas mēģinājumu atdalīties no Spānijas.
Starptautisks pētījums liecina, ka Krievijā valdošais režīms šogad guvis vairāk nekā miljardu eiro lielus ienākumus no naftas eksporta uz pārstrādes rūpnīcu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī Bulgārijā. Kremlis tādējādi izmantojis nepilnības ES sankciju noteikumos.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
