Amerikānis Džo Horgans ir angļu valodas skolotājs Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā, skolēniem māca mediju pratību un kā veidot podkāstus. Otto Tabuns ir studējis diplomātiju, specializējoties starptautiskajā drošībā. Un viņi abi kopā, ik nedēļu ieraksta raidierakstu angļu valodā "Latvia Weekly".
Autora ziņas
Bieži vien tiek uzsvērts, ka podkāsti labi strādā, ja tos veido, uzrunājot kādu nelielu, bet konkrētu auditoriju, kam interesē specifiska tēma. Latvijas Radio podkāstā "Raidnīca" sarunājās ar mednieku podkāsta "Šauj garām!" veidotāju Lindu Dombrovsku, lai noskaidrotu, kā ir veidot šādu specifisku raidījumu.
Pēdējā gada laikā ir radušies krietns pulciņš jaunu podkāstu jeb raidierakstu, kuri ir gan izklaidējoši, gan arī izglītojoši. Lielākā daļa raidierakstu veido entuziasti, kuriem tas patīk. Bet ir cilvēki, kuri vēlas un to jau dara profesionāli, kuriem podkāstu veidošana ir darbs. Arī šīs dienas varonim Jurim Garjānam. Viņš ir podkāstu producents, veido raidierakstus “Pirms darba”, “Kancele”, “Līdera kompass” un arī “Jautājums no provinces”.
Monta Viļumsone ir podkāsta "Ommmsome" sarunu telpas saimniece. Viņa savā raidierakstā ļoti personīgi dalās ar dažādiem saviem pārdzīvojumiem, sajūtām, pārdomām, kas radušās ejot cauri dažādiem sevis pārvarēšanas procesiem. Piemēram, ļoti personīga saruna Montai ir ar mammu, un to var noklausīties arī podkāstā.
Ceturtdien, 30. septembrī, ir Starptautiskā podkāstu diena. Pasaulē ir vairāk nekā 2 miljoni podkāstu jeb raidierakstu, desmitiem miljonu epizožu. Daži simti podkāstu top arī latviešu valodā. Latvijas Radio Podkāstu dienu atzīmēs ar diskusiju "Kā nocopēt klausītāju?". Diskusijas dalībnieki mēģinās noskaidrot, kādā punktā spēka un ietekmes skalā šobrīd ir Latvijas raidieraksti. Arī to, kā iedrošināt klausīties raidierakstus tos, kuriem šī pasaule vēl ir sveša.
Podkāsta "Eitanāzija" veidotāji sevi dēvē par mazo deģenerātu interešu pulciņu. Viņiem kopā ir jautri, un savā jautrībā viņi dalās arī ar klausītājiem. Latvijas Radio podkāstā "Raidnīca" viesojās viena no "Eitanāzijas" veidotājām Annija Dārta Griguča.
Viņš ir žurnālists, komentētājs, kas strādājis rakstošajos medijos – savulaik avīzē "Diena", pēc tam žurnālā "IR", kur pašlaik ir galvenā redaktora pienākumu izpildītājs. Arī veido podkāstu "Šķiltava", kas lielā mērā var skanēt, pateicoties žurnāla abonentiem. Šoreiz Latvijas Radio podkāstā "Raidnīca" saruna ar Paulu Raudsepu.
Raidieraksta par raidierakstiem jeb podkāstiem "Raidnīca" sarunas biedrs ir Artūrs Jenots, hiphopa pasaulē pazīstams ar skatuves vārdu Ipstens Kūns. Viņš arī blogeris, improvizators, dzejnieks, kā arī darbojas "Youtube". Veidojis mūzikas videoklipus, īsfilmas un dokumentālās filmas. Viņš ir arī raidierakstu "Sarunas par mīlestību" un "Karsts Karsts" satura veidotājs.
Podkāsta “Cilvēkjauda” prāts un dvēsele Laura Dennler. Lauras un viņas vīra Mišela lolojums ir “Uguns skola”, kurā viņi abi cilvēkiem māca dažas praktiskas prasmes, kas palīdz dzīvot labāk. Lauru uz sarunu Latvijas Radio podkāstā par podkāstiem “Raidnīca” aicināju, lai uzzinātu ne tikai kā uztaisīt klausītāko podkāstu latviešu valodā.
Podkāsts, kurā nedzirdēsit mediju nogludināto un pareizo valodu, ir “Bize vaļā”. Tas ir viens no populārākajiem Latvijas podkāstiem. Tajā necenzētā valodā Edgars Bāliņš, Kārlis Liepiņš un Dāvis Freibergs runā par aktuālo savās un citu cilvēku dzīvēs. Bet vai augošā popularitāte “Bize vaļā” nedraud ar pašcenzūru?
Šobrīd Latviju pārņēmis hokeja pavasaris. Daudzi no mums ar aizrautību seko Latvijas izlases gaitām uz ledus. Kaislības, kas virmo ap hokeju, pamudināja pievērsties sporta podkāstiem jeb raidierakstiem. Viens no tiem ir “Sauna”. Tajā var dzirdēt ne tikai aktuālo informāciju par Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlēm, bet arī viedokļus par visu saistībā ar šo sporta līgu.
Kurzemē lielākās administratīvās izmaiņas piedzīvos ap Liepāju esošie novadi. Šoreiz Latvijas Radio raidījums “Reģioni Krustpunktā” ielūkojās, kāda priekšvēlēšanu gaisotne valda jaunizveidotajā novadā, kas apvieno astoņus novadus Dienvidkurzemē. Pēc vēlēšanām apvienosies Grobiņas, Aizputes, Pāvilostas, Durbes, Priekules, Vaiņodes, Nīcas un Rucavas novads. Jaunā novada centrs būs Grobiņā, un pēc teritorijas tas būs lielākais novads Latvijā.
Aizvadītā gada laikā daudziem no mums ir bijis vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts. Un kāpēc lai tas nebūtu podkāsts? Tāds ir arī raidieraksts "Runāt ar Gintu". To veido māte un meita. Ginta Ratniece ir psiholoģe un psihoterapijas speciāliste. Luīze Ratniece ir socioloģe un pašlaik dzīvo Barselonā. 2020. gada aprīlī Luīze mammai dzimšanas dienā uzdāvināja podkāstu, kas, pateicoties Gintas zināšanām un harismai, ir klausītāju pamanīts.
Eksperti iesaka zivis regulāri iekļaut savā ēdienkartē, jo tās satur cilvēka organismam ļoti daudz vajadzīgu vielu. Svaigas, kūpinātas, ceptas krāsnī vai kā citādi pagatavotas, tas jau ir gaumes jautājums. Vienlaikus ziņās varam lasīt par Baltijas jūras piesārņojumu, par roņiem, kuru apetīte ietekmē zivju resursus, arī mencu kvotām un metāllūžņos sagrieztiem kuģiem. Liepājas pusē pašlaik Baltijas jūrā zvejā iet 17 kuģi, un 63 kuģi un laivas nodarbojas ar piekrastes zveju.
Turpinām stāstīt par Latvijā tapušiem raidierakstiem jeb podkāstiem. Lai klausītājus iepazīstinātu ar plašo un daudzkrāsaino raidierakstu pasauli, Latvijas Radio ir jauns podkāsts par podkāstiem “Raidnīca”. Tajā var klausīties intervijas ar Latvijas raidierakstu veidotājiem par viņu audio projektiem – kā tie tapuši, kādas mācības guvuši un ko interesantu var uzzināt klausoties podkāstus. Šoreiz ''Raidnīcas'' autore Dace Krejere sarunājas ar Justīni Savitsku – Latvijas Radio multimediju satura producenti.
Turpinām stāstīt par Latvijā tapušiem raidierakstiem jeb podkāstiem. Lai klausītājus iepazīstinātu ar plašo un daudzkrāsaino raidierakstu pasauli, Latvijas Radio ir jauns podkāsts par podkāstiem “Raidnīca”. Šajā reizē Raidnīcas autore Dace Krejere iepazīstina ar podkāstu “Muša” – vietu, kur citiem izstāstīt stāstus vai arī klausīties citos.
Lai klausītājus iepazīstinātu ar plašo un daudzkrāsaino raidierakstu pasauli, Latvijas Radio ir tapis jauns podkāsts par podkāstiem “Raidnīca”. Tajā var klausīties intervijas ar Latvijas raidierakstu veidotājiem par viņu audio projektiem – kā tie tapuši, kādas mācības guvuši un ko interesantu var uzzināt, klausoties podkāstus.
Kopš 2017. gada Liepājā uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas un top vēl. Attīstot bijušā "Liepājas metalurga" teritoriju, plānoti vēl 3000 jaunu darbavietu, un pavisam drīz Liepājā sāks būvēt arī jaunu cietumu, kas dos vēl 400 darbavietu. No vienas puses, tās ir labas ziņas, taču aktuāls ir arī jautājums, vai jaunajiem speciālistiem, kuri labprāt pārceltos strādāt uz Liepāju, būs, kur dzīvot.
Ziemā realitāte futbola treniņos daudzviet Latvijā ir skarba – nodarbības ir ārā stadionā vai citiem sporta veidiem piemērotās zālēs, ja vien savus noteikumus nediktē cīņā pret Covid-19 ieviestie ierobežojumi. Lai jaunajiem futbolistiem ziema nebūtu šķērslis prasmju uzlabošanā, ar Latvijas Futbola federācijas (LFF) atbalstu Liepājā un Rēzeknē plānots būvēt jaunu piepūšamu futbola halli, ko abās pilsētās uzskata par ļoti noderīgu infrastruktūras papildinājumu.
Otrā pasaules kara beigās diez vai tik daudz bēgļiem būtu bijis iespējams tikt pāri jūrai – uz Gotlandi, ja nebūtu septiņu lietuviešu robežsargu, kuri nelika šķēršļus bēgļiem ceļā uz Zviedriju. Šis ir vēl viens stāsts sērijā "Latvijas klusie varoņi" – par tiem cilvēkiem, kuru stāsti reti kam zināmi, bet kuru palīdzība bijusi neatsverama. Cilvēkiem, kuri mēģināja glābt iznīcībai nolemtos – brīdināja, slēpa vai kā citādāk palīdzēja.