Optimizācija – arī tā var saukt laiku pēc bankrota procedūras, īpašnieku maiņas, redaktoru rokādes, satura pakāpeniskas degradēšanās.
Ārpus ētera
“Krievijai nozaga uzvaru Pirmajā pasaules karā”, tā jau agrā 2.augusta rītā ziņoja atsevišķi ziņu kanāli, atstāstot galveno paziņojumu, ko pateica Krievijas prezidents savā runā Pirmā pasaules kara pieminekļa atklāšanas pasākumā.
Ir tik ļoti, ļoti žēl! Bet neviens nav pārsteigts, drīzāk brīnās, ka tas nenotika jau agrāk. Tā Krievijas žurnālisti reaģēja uz Ren-TV analītiskā raidījuma “Nedēļa ar Mariannu Maksimovsku” slēgšanu.
Šie virsraksti nemelo, tikai ignorē faktus un izceļ vēlamo. Tā var teikt par daudzām Denisa Čalovska lietas pavērsienam veltītajām ziņām pagājušajā nedēļā. Vai viņš ir jaunais mediju “labais” varonis?
Pedofila ķeršana ar ekstrasensu palīdzību ir jaunais nekaunīgas debilizācijas formāts.
Māksla ir patēriņa prece, tās vērtību nosaka mākslinieku finansētājs, bet popularitāti – talantīgi komunikācijas speciālisti. Vai kultūras žurnālistika ir pilnībā atkarīga no daudzu PR (public relations – sabiedrisko attiecību) profesionāļu darba?
Slēgta avīze "News of the World", kas bija darbojusies 168 gadus, ilgstoša kriminālpārkāpumu izmeklēšana, valdības komisija mediju ētikas izvērtēšanai, aresti, tiesa. Trīs gadus ilgušais skandāls pagājušajā nedēļā beidzās ar gadsimta prāvu, kuras centrā bija mediju profesionāļi.
Vai mediju veiksmes atslēga meklējama sociālajos portālos? Vai visiem žurnālistiem jākļūst par "Facebook" un "Twitter" varoņiem? Vai auditorija, uzrunāta sociālajos medijos, interesējas par profesionāļu publikācijām?
Žurnālisti ļoti mīl savu profesiju, atalgojums viņiem nav pārāk svarīgs, daudzi mediju profesionāļi nevēlas mānīties un izlikties par kādu citu, spēlējot slēptās kameras vai eksperimentu spēli. Tie ir daži no secinājumiem pasaules žurnālistu pētījumā, kas atspoguļo 31 valsts 29 000 žurnālistu attieksmi pret savu profesiju. Par būtiskākajiem šī pētījuma datiem vēl vienā bloga ierakstā pēc konferencē Changing Media and Democracy:25 Years of Media Feeedom and Public Sphere in Easterns and Central Europe.
Kas notika ar žurnālistiku, kas notika ar mums? Pagājuši 25 gadi kopš Berlīnes mūra sagraušanas un nojaukšanas pa akmens gabalam vien! Kur esam nonākuši? Kurp mūs aizvedīs mediju vides un žurnālistikas pārmaiņas? Tāds bija galvenais jautājums konferencē Changing Media and Democracy: 25 Years of Media Feeedom and Public Sphere in Easterns and Central Europe.
Man ne prātā nenāk apšaubīt lepošanos ar Latvijas kultūras sasniegumiem, bet atļaujiet šaubīties par Rīga 2014 jeb kultūras galvaspilsētas informācijas plūsmas kvalitāti. To precīzi atspoguļo TV3 raidījuma "Runā Rīga” titros minētais – būs produktu izvietošana.
Ambiciozi, uzņēmīgi un spēcīgi – tādi ir delfi.lv, tvnet.lv, apollo.lv. Lielākie portāli, nevis laikraksti vai TV ziņas, nosaka Latvijas ziņu dienas kārtību.
Svarīgs un skaists šovs nedēļas nogalē centās atšķaidīt politisko šovu publisko dominēšanu - noslēdzās Latvijas Televīzijas pirmā kanāla konkurss "Radīti mūzikai" ar akadēmiskās mūzikas jaunajiem izpildītājiem uzmanības centrā. Tāds pats kā citi, tomēr atšķirīgs!
Nolaupīti, aizturēti, spīdzināti – Ukrainas notikumu ziņu centrā arvien biežāk ir tieši žurnālisti. Arī viņus mediji sadalījuši gandrīz vai karojošajās nometnēs.
Tas ir noticis – Latvijas TV skatītāji 2014.gada aprīlī visvairāk skatījušies PBK! Tā ir pirmā reize, kad Krievijas kanāls uzkāpis TV kanālu auditorijas datu topa pašā augstākajā vietā.
Svētdienas, 27. aprīļa, rīts nebija jauks ne mazākajā mērā, jo visi, kas dienas sākumā pārskata ziņas, ar gandrīz vienādu virsrakstu daudzās interneta ziņu vietnēs ieraudzīja pirmo jaunumu - mūžībā aizgājusi aktrise Vera Singajevska.
Daudzi esot domās saukuši – Domburu studijā! Viņš ir atgriezies televīzijā! Turklāt Jānis Domburs runā par mākslu. Tas jautri!
Sapnis par stipriem un brīviem medijiem Latvijā pārvērties murgā – nodokļu apmaksātas masu preses iestūķēšanā iedzīvotāju pastkastēs. Pa ceļam tiek ieskaidrots, ka tas ir pašvaldības pienākums un šie labumi ir „par brīvu“.
„Nevienu nevajag šaut” – šo frāzi krievu valodā izlasīju komentārā ziņu portālā mixnews.lv, kas piedāvā informāciju latviešu un krievu valodā. Tā bija viena no iespējām uzzināt, ko par aktualitātēm un bažas raisošajiem notikumiem mūsu reģionā domā kāds no cittautiešiem.
Slēgt vai neslēgt? Biedējošu prognožu un trauksmes pilni argumenti pamato dažu televīzijas (TV) kanālu nestās informācijas bīstamību.
Lai gan tuvu līdzās ir baisi kara draudi, izklaide nedrīkst beigties. Šoreiz to uztur TV3 ar formātu “Izklausies redzēts”. Beidzot īsts grimētāju un kostīmu mākslinieku šovs!
Profesionāli veidotu politisko ziņu vietā mūs pieradina saņemt partiju aktuālo notikumu paziņojumus! Neticat? Paskatieties LTV1 “Panorāmu”, TV3 un LNT ziņas.
Ar humoru viss ir ļoti labi. Ideāli! Tas ir vienīgais Latvijas neizsmeļamais dabas resurss.
Jaunākais pirktās žurnālistikas preču saraksts ir šāds: četri vismaz 20 minūtes gari TV raidījumi, seši 30 minūšu gari radio raidījumi, 10 A4 izmēra avīžu raksti.
Svaigas domas! Atšķirīgas un skaidras. Par Olimpiādi.
Pasmiesimies par sevi un darīsim to, kas izdodas! Dzīvē ir svarīgāki jautājumi par atkārtotiem kauna viļņiem ap to, ko Eirovīzijas kārotāji lika zem lepnā virsraksta “Made in Latvia!”
Nabadzīga! Bez ietekmes! Nepopulāra! Apmēram tā kultūras jomas pārstāvji aktualizē stresu par kultūras periodikas stāvokli Latvijā. Kopumā piekrītot, gribu teikt, ka kultūrai veltītās informācijas aina Latvijā ir mainījusies.
Lai cik grūti, mēs izvēlēsimies savu grāmatu topu, vai ne?! Balsosim! LTV1 “Lielā lasīšana” ir sākusies.
Nepievienošos tiem, kas nikni metas virsū jaunajiem bezmaksas apraides kanāliem. Labāk izvērtēt, kāpēc Latvijas virszemes kanālu OTV, TV24 un Re:TV piedzimšana nelīdzinās veiksmes seriālam. Manuprāt, šādu situāciju radīja nepamatota steiga, apsēstība ar kanālu skaitu un resursu trūkums profesionālā līmeņa celšanai.
Šī persona ir ļoti populāra. Jebkurš viņu pazīst. Ne velti politiķu diskusijās, mediju redakcijās un komunikācijas plānošanas sapulcēs viņas vajadzības tiek turētas godā. Būdama neredzama, viņa spēj piedalīties svarīgākajos notikumos Latvijā. Arī eiro ieviešanā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
