Ārpus ētera
Aizvadītā gada izskaņā Daugavpils pašvaldība pabeidza īstenot projektu “Pārrobežu reģionālā kultūras mantojuma tūrisma paplašināšana”. Par Daugavpils partneri kļuva Kauņa, un šis projekts ir daļa no plašās Latvijas un Lietuvas sadarbības programmas.
Jauno mediju joma Latvijā un pasaulē pēdējās desmitgades laikā ir ārkārtīgi attīstījusies. Kad sāku savu podkāstu, pie mums tikai retais zināja, kas tie ir. Pašlaik katram otrajam ir savs raidījums, “YouTube” kanāls, “TikTok” vai “Instagram” profils, un influenceri ir nopietna mārketinga nodarbe. Diemžēl uz šī augošā un arvien daudzveidīgākā mediju fona sabiedrības kopējais medijpratības līmenis ir iepalicis. Viltus ziņas un konspirāciju teorijas ir kļuvušas par ikdienu, tomēr aizvien ir cilvēki, kuri neuzskata par vajadzīgu apgūt kaut pamata prasmes kritiskajā domāšanā un satura analīzē. To, protams, saprot arī krāpnieki, kuri ātri gūst peļņu, izmantojot cilvēku lētticību un ietekmējamību.
Kurš kovida laikā nav dabūjis pa galvu, kurš bija sabijies stingrāku Covid-19 ierobežojumu ieviešanā, un kurš neskatās “Panorāmu”? Gada izskaņā esam apkopojuši 18 spilgtus citātus, kas iezīmē šā gada nozīmīgākos notikumus Latvijā. Pārbaudi, vai vari atminēt, kurš to ir teicis, un izaicini draugus pārspēt sevi!
Podkāsta “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska raidieraksta 17. epizodē sarunājas ar Zani Daudziņu. Zane jau divdesmit gadus ir Latvijas Kultūras akadēmijas jauno teātra studentu runas pasniedzēja. Nu jau vairākas aktieru paaudzes izgājušas viņas balseņu, šņāceņu un citu skaņu treniņam, arī koviddrošai skaņu izrunai. Runu Zane pasniedz arī Viestura Meikšāna runas skolā.
Pekinas ziemas olimpiskās spēles tuvojas Covid-19 pandēmijas un daudzu valstu augstāko amatpersonu boikota ēnā. Ar pandēmiju ķīnieši tiekot galā labi un sola visu noorganizēt droši arī spēļu laikā, bet boikoti mūsdienu spēlēs vairāk ir politiski lēmumi, kas neietekmē pašu sacensību gaitu. Līdz spēļu sākumam jau mazāk nekā divi mēneši, individuālajos ziemas sporta veidos faktiski aizvadīta puse sezonas, un var izdarīt secinājumus gan par favorītiem, gan mūsējiem.
Pēdējo dienu laikā publiski izskanējuši jautājumi (un arī tieši pārmetumi) par sabiedrisko mediju – Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas, sabiedrisko mediju portāla LSM.lv – redakcionālajām izvēlēm, atspoguļojot notikumus Baltkrievijas pierobežā ar Poliju un Baltijas valstīm. Uzskatām, ka jautājumi par redakcionālo izvēļu skaidrošanu ir vietā. Mums ir jāatbild uz sabiedrības jautājumiem un jādod ieskats redakciju darbā, kur diskusijas par tematu, avotu, jautājumu un interpretāciju izvēli notiek nepārtraukti.
Televīzijas raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska podkāsta “Kultūrdeva” 16. epizodē sarunājās ar dzejnieci un rakstnieci Ingu Gaili, kuras dzeja Henrietai ir īpaši līdzējusi tumšos brīžos. Inga ir tādu romānu kā “Stikli”, “Skaistās” un “Rakstītāja” autore – pēdējais no tiem ciklā “Es esmu...” par rakstnieci Ivandi Kaiju. Ingai ir arī dzejoļu krājumi “Kūku Marija”, “Migla”, “Lieldienas” un “Nakts”. Vēl ir vairākas izrādes pēc Ingas Gailes lugām, piemēram, “Āda” un “Mūsu Silvija debesīs” Ģertrūdes ielas teātrī. Vēl Inga raksta Satori.lv, interneta žurnālā “Punctum” un Rakstnieku savienības izdevumā “Konteksts”, ir viena no "Sieviešu stendapa" dibinātājām, kā arī Latvijas PEN kluba vadītāja.
Podkāsta jeb raidieraksta “Kultūrdeva” 15. laidienā pie Henrietas Verhoustinskas viesos ir cilvēks, par kuru, šķiet, Latvijā atpazīstamāks ir tikai Raimonds Pauls. Tas ir grupas “Prāta vētra” solists, fonda “Viegli” valdes loceklis, dziedātājs, komponists, dzejnieks, liepājnieks – pēdējā laikā – Renārs Kaupers.