Ārpus ētera
"Šo dienu es atcerēšos visu mūžu. Tagad esmu tik priecīga un tik… latviska! It kā būtu dzimusi Latvijā," – tā par vasaras saulgriežu svinēšanu Jūrkalnē sacīja ukrainiete Anastasija, kura lustēties ieradās suitu tautastērpā. Par saviem saulgriežu nakts piedzīvojumiem Anastasija stāstīja savā dienasgrāmatā, kur arī atradīsi atbildes uz testa jautājumiem.
Kad Latvijā gudri cilvēki domā par demogrāfiju, pārsvarā tiek domāts par eiro skaitu vecāku maciņā, dzīvesvietas kvadrātmetriem, automašīnu ietilpību un citiem ģimenēm nenoliedzami būtiskiem jautājumiem. Pētnieki saka – sievietes grib vairāk bērnus, nekā viņām ir. Bet kaut kas tomēr attur. Varbūt mūs attur ne tikai eiro, kvadrātmetri un auto sēdvietu skaits, bet arī nevēlēšanās vēlreiz piedzīvot dzemdības?
27. raidierakstā “Kultūrdeva” LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītājas Henrietas Verhoustinskas viešņa ir Valmieras Drāmas teātra direktore un dramaturģe Evita Ašeradena, kuras lugas un arī stāstu grāmata ir parakstītas ar vārdu Evita Sniedze, un ar šādu vārdu Henrieta pazina Evitu, kad abas studēja teātra kritiku pie Silvijas Radzobes.
ASV vēstniecība Maskavā ieguvusi jaunu adresi: “Doneckas tautas republikas laukums”. Patiesībā nekāda laukuma tur nav. Vēstniecības ēka atrodas Lielās Devjatinskas šķērsielas un Koņuškovskas ielas stūrī. Līdz šim vēstniecības oficiālā adrese bija Lielajā Devjatinskas šķērsielā 8. Pilsētas varas iestādes nosprieda, ka parasts krustojums būs laukums un steidzami organizēja konkursu par tā nosaukumu, sarīkojot aptauju mērijas interneta vietnē. Izdevums “Mediazona” ziņo, ka par uzvarējušo variantu nobalsojuši apmēram 45 procenti aptaujas dalībnieku. Pavisam balsošanā piedalījušies vairāk nekā 275 tūkstoši maskaviešu.
Viss kas mēdz notikt tādā milzu megapolē kā Maskava. Manā mājā atsākās remonts, ko bija pārtraukusi pandēmija. Pie kāpņu telpas durvīm parādījās paziņojums ar lūgumu nenovietot automašīnas tur, kur atradīsies "celtnieku pilsētiņa", vienkāršāk sakot – vagoniņi. Pēc tam atbrīvojusies vieta tika apjozta ar drāšu žogu. Tomēr atvest vagoniņus nepaspēja. Pāris dienas vēlāk žogs pazuda. "Nospēra," īsi paskaidroja sētnieku brigadieris no mājas apsaimniekošanas uzņēmuma. Viņš lietoja citu vārdu, bet ar to pašu nozīmi. Naktī – to nejauši pamanīja viens no mājas iedzīvotājiem – atbrauca furgons, divi spēcīgi puiši izjauca žogu, iekrāva furgonā un aizveda.
LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska praida nedēļā uz raidieraksta “Kultūrdeva” 26. sēriju uzaicinājusi Lindu Curiku, kas pazīstama kā publiciste, blogere, pētniece, dzimumu līdztiesības eksperte, aktīva feminisma ideju paudēja, sieviešu stendapa dalībniece un LGBT tiesību aizstāve, kas atklāti runā par savu kopdzīvi ar sievieti.
Liels tirdzniecības centrs netālu no Maskavas Universitātes galvenā ēku kompleksa. Pie ieejas – kafejnīca "Starbucks". Tā nestrādā kopš marta sākuma. Iekšā ir tumšs, daļu stiklotās vitrīnas aizsedz metāla žalūzija. Pie tās paziņojums, kas vēsta – kafejnīca uz laiku slēgta. Tirdzniecības centra apmeklētāji vienaldzīgi iet garām, droši vien jau pieraduši. Tomēr šodien iekšā deg gaisma. Pieeju pie durvīm, tās pēkšņi atveras, man pretī iznāk meitene, acīmredzot – kafejnīcas darbiniece, jo pie svītera ir žetons ar viņas vārdu. Meiteni sauc Ļena.
LTV raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska uz raidieraksta "Kultūrdeva" 25. laidienu ir uzaicinājusi Ojāru Rubeni. Ojārs Rubenis ir leģendāra personība Latvijā. Viņš ir strādājis Latvijas Televīzijā no 70. gadu beigām, bijis viens no raidījuma "Labvakar" trijotnes, kuru Atmodas laikā gaidīja parādāmies uz ekrāna ne mazāk kā iecienītākos seriālus. Nu jau desmit gadus Ojārs ir teātrim veltītā LTV raidījuma "Teātris.zip" vadītājs, raidījuma, kuru redzam ēterā pirms izrāžu ierakstiem. Raidījumu un izrāžu cikls šogad atzīmē 10 gadus.
Divus mēnešus Latvijas Radio veidoja sižetu sēriju "Zaudētais siltums", lai vērtētu, kā Latvijas iedzīvotājiem ir veicies ar sava dzīvojamā fonda renovēšanu un siltināšanu, kuru pašvaldību iedzīvotāji un kāpēc ir bijuši aktīvākie un tagad ar daudz mazākām bažām var gaidīt nākamo apkures sezonu, un kuriem tomēr būs jākož pirkstos, ka mājas nav nosiltinātas jau sen. Patlaban renovāciju ietekmē ne tikai iedzīvotāju aktivitāte un pašvaldību spēja palīdzēt ar savu ieguldījumu, šobrīd daudzus baida lielās būvmateriālu un renovācijas izmaksas.
Aprit 90 dienas, kopš Krievijas bruņotie spēki uzsāka iebrukumu Ukrainā. Oficiālais Maskavas iebrukuma iemesls bija palīdzības sniegšana uz laiku okupētajiem Ukrainas austrumu reģioniem un Ukrainas denacifikācija, kaut arī šādiem mērķiem nav reāla pamatojuma. Šo dažu mēnešu laikā ir saņemtas ziņas par šausminošiem kara noziegumiem, milzīgiem postījumiem, aizstāvju panākumiem un iebrucēju sakāvēm. Taču tā vien liekas, ka uz karadarbības drīzu izbeigšanu cerēt nav pamata.
Mode mēdz būt dažāda – no vārītajiem džinsiem un banānbiksēm līdz snīkeriem un nevērīgi ērtajiem hudijiem. Taču ir arī nemainīgā klasika, no paaudzes paaudzei nodotā… višivanku mode. Un te ir vietā piebilst, ka, pēc Hērodota liecībām, jau skiti valkājuši apģērbu ar izšūtiem rakstiem. Višivanka kā dziļais kods – esi uzvilcis un identificējis sevi, vai vēl dziļāk – esi intuitīvi pasargājis sevi no nelaimēm.