Ārpus ētera
Mākslinieks Benksijs ir apstiprinājis, ka Ukrainā radījis septiņus savus jaunos zīmējumus. Gribot negribot ieslēdzas pēddziņa režīms – atrast pēc iespējas vairāk.
Protams, tas, kā Polija ir tērējusi Eiropas fondu naudu, ir redzams uzreiz – autobāņi simtiem kilometru garumā līdz pašai robežai ar Ukrainu. Bet Ukrainā tā nav. Ukrainā Eiropas fondu nav bijis. Bet ir karš. Tāpēc tagad ciemos un pilsētiņās gar šoseju līdz Ļvivai nedeg pilsētas apgaismojums. Gandrīz. Izņēmums ir gājēju pārejas.
Uz robežas jūtams kontrasts. Pat ne tikai jūtams. Tas ir redzams. Polijas puse ir spilgti apgaismota jau vairākus kilometrus pirms kontrolpunkta. Ukrainas pusē gaisma deg tikai dokumentu pārbaudes zonā. Tālāk ir tumsa. Valsts enerģētikā ir lielas problēmas. Taču vieglo auto rinda ir pirms iebraukšanas Ukrainā. Tā ir galvenā pārmaiņa salīdzinājumā ar kara pirmajiem mēnešiem. To teica arī Polijas robežsargi – ukraiņi atgriežas.
14 reižu lielākam riskam mirt klimata katastrofu dēļ pakļautas sievietes un bērni. Šis ir viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferencē COP27 izskanējušiem faktiem, kas raksturo klimata krīzi ne tikai kā fiziskās drošības jautājumu, bet arī neproporcionālu apdraudējumu sievietēm un jauniešiem jau šodien. Šarm eš Šeihā, Ēģiptē, uz COP27 ieradušies jaunieši no visas pasaules, lai turētu roku uz pulsa, kā valstu līderi (un dažas līderes) politiski lemj, kurus no ekspertu klimatrīcības plāniem īstenot un kurus ne.
Džeisons no Kalifornijas. Dominiks no Slovākijas. Nika no Kijivas. Oleksijs no Harkivas. Sergejs no Rīgas. Viņi tikko pieveikuši 1200 kilometru no Amsterdamas. Bet priekšā vēl nedaudz vairāk kā tūkstotis. Kā nu kuram. Uz mašīnu paneļiem A4 lapiņas ar pilsētu nosaukumiem. Harkiva. Izjuma. Un, lūk, tagad Hersona. Tā ir kolonna no četrām "ātrajām" – divi fordi, folksvāgens un mersedess. Divas dzeltenās mašīnas ir holandiešu. Divas balti zilās ieradušās ar konteinerkuģi no ASV Ohaio štata.
Mūsu opelis ir gandrīz pieplacis pie zemes, tam ir pilns bagāžnieks. Tehnika, kannas ar degvielu, ūdens, somas. Starp bagāžnieka vāku un mantām ir tikai neliela sprauga. Nesen izlasīju frāzi: "Mēs nevedam gaisu." To uzrakstījis kāds no fonda "Brīvības buras" brīvprātīgajiem. Nu jau gandrīz deviņus mēnešus brīvprātīgie nogādā Ukrainā ātrās medicīniskās palīdzības automašīnas. Pērk lietotus automobiļus visā Eiropā, saliek tajos medicīnisko aprīkojumu un atdod Ukrainas ārstiem. Tiem, kuri tuvāk frontei.
Novembrī, gada tumšākajā mēnesī, "Kultūrdevas" vadītājai Henrietai Verhoustinskai nebija ilgi jādomā, kādu viesi šai laikā piedāvāt 32. raidierakstā "Kultūrdeva". Podkāsta viešņa pati ir ļoti gaiša un krāsaina personība, un tādas ir arī viņas gleznas – kā krāsainu ziedu, putnu un eksotisku zvēru attēlu eksplozija. Tā ir gleznotāja Kristīne Luīze Avotiņa.
Grūti laiki bobslejā un jo īpaši skeletonā, kur panākumu pārmantojamības jautājums pirms jaunās sezonas saasinājies jo īpaši, tikmēr kamaniņu sportā plašākais sporta piramīdas pamats ļauj cerīgi raudzīties arī tuvākā nākotnē. Latvijas Televīzijas "Sporta studija", sagaidot ziemas sporta sezonu un sākot jauno olimpisko ciklu, analizēja, kā sokas trijos renes sporta veidos.
Bobsleja un skeletona sezona Latvijas sportistiem un līdzjutējiem būs pavisam neparasta. No profesionālā sporta atvadījies pasaules skeletonā titulētākais sportists Martins Dukurs, bet mūsu pašlaik labākais bobsleja pilots Oskars Ķibermanis vēl atgūstas pēc vasarā veiktās kājas operācijas. Latvijas sportisti uz pirmajiem trim Pasaules kausa sezonas posmiem Ziemeļamerikā nebrauks, un komanda startēs Eiropas kausu līmenī.
31. raidierakstā "Kultūrdeva" tā vadītāja Henrieta Verhoustinska uz sarunu aicinājusi sabiedriski ļoti aktīvu personību ar savu viedokli par dažādiem publiskajiem procesiem. Proti, tā ir Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone.