Ņemot vērā asfalta paraugu izvērtēšanā atklātas nepilnības, Jēkabpils pašvaldība ir vērsusies policijā par iespējamu pašvaldības līdzekļu izkrāpšanu projektā "Dūmu ielas, Atmodas ielas un Kadiķu ielas pārbūve Jēkabpilī", kuru īstenoja domes opozicionāra Aigara Nitiša (Latvijas Zaļā partija) vadītais uzņēmums SIA "Ošukalns".
Latvijas kaimiņvalsts Igaunija ir pēdējā, kas pieņēmusi aizliegumu kažokzvēru audzēšanai. Latvijā līdzšinējās nevalstisko organizāciju aktivitātes šādas iniciatīvas realizēšanā bijušas nesekmīgas. Tikmēr Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” rīcībā nonācis videomateriāls, kas atspoguļo darbu valsts lielākajā ūdeļu audzēšanas fermā, kas rada jautājumus ne tikai par dzīvnieku labturības normu ievērošanu, bet arī par to, vai arī Latvijā šim biznesam nebūtu pienākušas beigas. Asociācijas pārstāvji uzsver – pieprasījums ir augošs, tomēr vairums iedzīvotāju aptaujās nepauž atbalstu kažokzvēru audzēšanai.
Pašvaldības un valsts iestādes būvniecības jomā ik gadu tērē vairāk nekā miljardu eiro no publiskās naudas, kas tiek samaksāta nodokļos vai kas ir nākusi no Eiropas Savienības. Būvniecības darbiem vienmēr tiek rīkoti atklāti konkursi, un tajos it kā tiek nodrošināta konkurence, tomēr līdz šim ir bijis ļoti daudz signālu, ka ne viss ir godīgi. Tam risinājums varētu būt tāmju publiskošana pēc konkursa noslēgšanās, bet būvnieki iebilst, ka tas kaitētu biznesam.
Pirmās instances tiesa likusi Rīgas domei atklāt Latvijas Televīzijas raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas pirmā posma izmaksu tāmi. Rīgas dome norādīja, ka iestājas par atklātību, tāpēc spriedumu nepārsūdzēs. Taču spriedumu pārsūdzēt grasās būvnieks.
Nelaimīgi darbinieki, apkrāpta valsts, būvniecības normu ignorēšana, shēmošana un tagad vēl arī astoņu cilvēku nāve ugunsgrēkā nelikumīgi ierīkotā hostelī Merķeļa ielā 8, Rīgā. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pētīja, kas ir uzņēmējs Ernests Rieksts un kā viņš darbojas hosteļu biznesā.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) piektdien, 7. maijā, ierosinājusi administratīvā pārkāpuma lietu par Latvijas Televīzijas (LTV) 29. marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kurā tika veikts pētījums par imunitātes veidošanos gan pēc Covid-19 izslimošanas, gan pēc vakcinācijas ar "Pfizer/BioNTech" un "AstraZeneca" vakcīnām, aģentūrai LETA atklāja padomē.
Covid-19 pandēmijas laikā roku mazgāšana, distances ieturēšana, virsmu dezinficēšana un sejas masku valkāšana ir kļuvusi par priekšnoteikumiem, kas jāņem vērā, lai pasargātu sevi un citus, kā arī mazinātu vīrusa izplatību. Tomēr arvien biežāk gan Latvijā, gan citviet pasaulē zinātnieki šim priekšnoteikumu sarakstam vēlas pievienot nepieciešamību pēc svaiga gaisa jeb telpu vēdināšanas. Kas ir svaigs gaiss, kā to mērīt, un kāda ir situācija ar gaisa kvalitāti dažādās publiskās vietās Latvijā?
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā pārbaudīja, cik pieejami ir alkoholiskie dzērieni ārpus tirgošanai atļautā laika. Un izrādās – tikt pie grādīgajiem dzērieniem nav problēma ne dienā, ne naktī.
Vai Covid-19 laika ilgstošie ierobežojumi un paaugstinātā stresa apstākļi, ar ko jāsadzīvo cilvēkiem, arī plašās mājsēdes, nav izraisījušas jaunu alkohola patēriņa vilni, kas vēlāk var nozīmēt papildu problēmas sabiedrības veselībā, kā arī alkohola atkarīgo skaita palielinājumā? To vētīja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens", analizējot alkohola tirdzniecības datus un uzklausot cilvēku stāstus.
Latvijas Televīzijas (LTV) Satura padome, izvērtējot 29. marta raidījumu “Aizliegtais paņēmiens” par antivielām un imunitāti pret Covid-19, secināja, ka raidījumā nav pieļauti likuma pārkāpumi, un, lai gan raidījuma noslēdzošā “secinājumu un diskusijas daļa ir problemātiska”, tomēr LTV neuzskata, ka raidījumā paustā informācija būtu atsaucama, tāpat LTV nav pieņēmusi lēmumu jebkādā veidā sodīt raidījuma komandu, informēja LTV.
Veselības ministrija (VM), Imunizācijas valsts padome, Zāļu valsts aģentūra un Slimību profilakses un kontroles centrs ir oficiāli vērsies pie raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" veidotājiem, Latvijas Televīzijas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, lūdzot atsaukt 29. marta raidījumā pausto informāciju par imunitātes līmeņa pret Covid-19 noteikšanu pēc antivielu daudzuma organismā personām pēc vakcinācijas, salīdzinot vakcīnu efektivitāti, informēja VM.
Politiķu vēršanās pret Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kurā žurnālisti atspoguļoja pašu veiktu pētījumu par antivielu veidošanos pēc "Pfizer" un "AstraZeneca" vakcīnām, nav pieņemama.
Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut ko mērījām un kā mēs vispār varējām ko atļauties secināt. Televīzijas darbu uzraugošā iestāde NEPLP tagad vērtēs, esam vai neesam pārkāpuši likumu, un vai ar savu rīcību gadījumā mēs neesot radījuši draudus sabiedrības veselībai. Veselības ministrs Daniels Pavļuts par to jau ir aplaudējis, savukārt viņam tuvu stāvošs cilvēks nepakautrējās piezvanīt pat raidījuma žurnālistei un bilst, ka mēs, lūk, tagad būšot atbildīgi par daudzu cilvēku nāvi Latvijā, jo ne tā, lūk, izskatījusies “AstraZenecas” vakcīna.
Pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" sižeta par antivielām pēc Covid-19 vakcīnas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vētīs, vai sižetā nav pieļauti likuma pārkāpumi. Raidījuma veidotājs Guntis Bojārs uzsver, ka "AstraZeneca" vakcīnas efektivitāte sižetā netiek apšaubīta, un pārkāpumus nesaredz. Savukārt mediju eksperte Anda Rožukalne šaubās, vai žurnālistiem ir pa spēkam veikt pārbaudes par antivielām.
Antivielas pret Covid-19 atklātas arī cilvēkiem, kuri nav zinājuši par slimošanu ar jauno koronavīrusu, savukārt pēc slimošanas antivielu daudzums pakāpeniski samazinās. Bet dažiem vakcinētajiem cilvēkiem antivielas testos nemaz neuzrādījās, liecina LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperiments, kurā uz Covid-19 antivielām pārbaudīti vairāki brīvprātīgie,
Saistībā ar nesen notikušo kultūras cilvēku – Māras Zālītes un Alvja Hermaņa – ierakstu bloķēšanu sociālajā tīklā "Facebook" Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" izdomāja eksperimentu, lai pārbaudītu, cik daudz tīklā vērtē kontekstu.
Vairākos pērn pasludinātajos spriedumos lietās, kas rosinātās pēc tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma, Satversmes tiesa prasīja garantētu un cieņpilnu valsts attieksmi pret cilvēkiem, piešķirot garantēto minimālo ienākumu, minimālo pensiju, mājokļa pabalstu un trūcīgās un maznodrošinātās personas statusu. Sekojot tiesas lēmuma, valsts mainīja sistēmu. “Aizliegtais paņēmiens” aplēsis, kurus šī palīdzība sasniedz vai nesasniedz un ko tā maina.
LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" ielūkojās tajā, ko tiesa, pirmajā instancē pieņemot notiesājošu spriedumu, ir nolēmusi konfiscēt Aivaram Lembergam un viņa dēlam Anrijam Lembergam.
Valsts policijas kopš 2019. gada rudens izmeklētajā kriminālprocesā par cigarešu nelikumīgu biznesu Rīgas Centrāltirgus teritorijā ir aizdomas arī par iespējamu grāmatvedības dokumentu slēpšanu vai viltošanu kādā vārdā neminētā uzņēmumā.
Lai gan Latvijas valdība aicina savus iedzīvotājus atturēties no nesvarīgiem ceļojumiem, lai mazinātu Covid-19 izplatības riskus, daudzi šo aicinājumu ignorē, un arī ceļojuma aģentūras turpina piedāvāt braucienus uz trešajām valstīm, ko cilvēki arī aktīvi izmantojot, noskaidroja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
Covid-19 pandēmijas izraidītās krīzes pārvarēšanai Latvija mobilizēja resursus 4,5 miljardu eiro apmērā – tie veido aptuveni 40% no valsts viena gada budžeta izdevumiem. Vienlaikus valdība apņēmās šo naudu tērēt gudri, padarot ekonomiku stiprāku un turīgāku nākotni. Covid-19 krīzes nauda šobrīd ripo caur dažādām atbalsta programmām, un 2020. gadā kopā ir sadalīti 1,3 miljardi eiro.
Valdība lēmusi, ka Latvijā Covid-19 ierobežojumus varēs mīkstināt, ja kumulatīvais rādītājs valstī samazināsies. Rādītāju izmanto arī citās valstīs, bet tas, ko drīkst darīt pie kāda rādītāja, ir katras valsts ziņā. Piemēram, Igaunijā rādītājs nav daudz zemāks nekā Latvijā, bet ir atļauti gan friziera pakalpojumi, gan maltītes uz vietas kafejnīcās.
Latvijas Tirgotāju asociācija nav mierā ar noteikumu, ka veikalā uz katru apmeklētāju jābūt 25 kvadrātmetriem. “Aizliegtais paņēmiens” noskaidroja, ka priekšlikumu iesniedza Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Tā gan bija rosinājusi atvērt visus veikalus, nevis tikai daļu. Ekonomikas ministrijā nevarēja paskaidrot, kā nonāca līdz tādam lēmumam, ar ko pašlaik dzīvojam.
Kādas ir parlamenta deputātu algas, kompensācijas un galvenais – kāds ir darba apjoms? LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" salīdzināja situāciju Latvijas Saeimā ar Igauniju un Lietuvu, kā arī ar Somiju un Dāniju, kuru parlamenti gan pēc izmēra, gan arī pēc savām funkcijām ir salīdzināmi.
Ko dara cilvēki pēc tam, kad ir uztaisījuši Covid-19 testu? Izrādās – kāpj autobusā, iet aptiekā, pērk kafiju un veikalā apčamda banānus. To novēroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" ielūkojās Vācijas vadlīnijās slimnīcām Covid-19 pacientu ārstēšanai. Salīdzinot to ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas izveidoto ārstēšanas standartu, redzams – pamatā tie sakrīt. Tiesa, valsts līmeņa vadlīnijas Latvijā nav tapušas.
Lai gan valsts līmenī Latvijā nav vadlīniju Covid-19 slimnieku ārstēšanai, LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" uzrunātajās reģionālajās slimnīcās lielākoties vadās pēc Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas standarta. Tomēr skaidru vadlīniju trūkuma dēļ slimnīcās atšķiras robežas, kad sākt Covid-19 pacientam dot papildu skābekli.
Daļā Latvijas pansionātu nav iegādāts skābekļa līmeņa asinīs mērītājs pulsa oksimetrs, kas Covid-19 slimniekiem bieži var glābt dzīvību. Ar tā palīdzību laikus var noteikt, ka pacienta stāvoklis pasliktinās. Iemesls – vadlīnijās centriem oksimetrs nav noteikts kā obligāts.
Latvijā netrūkst pašpasludinātu psihoterapijas speciālistu bez atbilstošas izglītības, kas par vizīti iekasē pat 60 eiro. Daļa tā saukto speciālistu nav atrodami nevienā oficiālā reģistrā. Tā izpētījuši LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” veidotāji.
Policijai pieķerot neatļautu Jaungada ballīti kopā ar draudzes “Kristus pasaulei” līderi Mārci Jencīti, piemēroti administratīvie sodi. Turklāt šajā ballītē piedalījies arī kāds prokurors un tiesnese, ziņo LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
Latvijā Covid-19 krīzes laikā ir attīstījušās un vairojušās sabiedrības dusmas, kas ir jūtamas gan sociālajos tīklos, gan pāraugušas atsevišķos protestos. Pandēmija ir skārusi visus, taču sabiedrība sadalījusies grupās. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Aizliegtais paņēmiens” analizēja un skaidroja, kādas ir galvenās neapmierinātāko cilvēku grupas, kas tās vieno un kādas ir to intereses. Protestētāji, varaskāri politiķi, cietuši uzņēmēji un valsts galvenās amatpersonas, kā šīs grupas komunicējušas krīzes laikā? To raidījumā skaidroja četri komunikācijas speciālisti.
Viens no "Rīgas centrāltirgus" lielākajiem vistas gaļas pārdevējiem – firma SIA "Eventus" – masveidā pērk gaļu no Polijas, bet tālāk pircējiem to tirgo par skaidru naudu – bez čekiem, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens". Valsts policija uzņēmumā veikusi masveida kratīšanu un sākusi kriminālprocesu.
Kampilobaktērija, kas var izraisīt kampilobakteriozi, Latvijā līdz šim nav bijusi plaši apspriesta, bet tā nebūt nav mazāks ļaunums un pēdējo 15 gadu laikā Eiropas Savienībā (ES) tā izraisījusi pat vairāk saslimšanu nekā salmonellas. LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pārbaudīja Latvijas veikalos un tirgū nopērkamās vistas gaļas 19 paraugus, atklājot, ka septiņos no tiem ir šīs baktērijas, tiesa, nav pārsniegta pieļaujamā norma. Tomēr cilvēkiem iesaka ievērot elementāru piesardzību, lai nesaslimtu.
