Ziņu analīze
Mūsdienu verdzība – ar iesīkstējušām saknēm, bet rafinētām izpausmēm

Mūsdienās verdzība juridiski ir atcelta visā pasaulē. Tirgošanās ar cilvēkiem ir krimināli sodāma nodarbe. Tomēr sodi neattur noziedzīgo pasauli no ienesīgā rūpala. Latvijā bilde šajā nozieguma veidā pēdējos gados nav pārāk mainījusies. Lielākais upuru skaits joprojām ir tā dēvētajās fiktīvajās laulībās.

REPORTĀŽA: Latgales slēgto skolu otrā elpa

Pieteiktās skolu tīkla reformas nākotnes izaicinājumus pašvaldībās daļēji iezīmē skolu tīkla optimizēšana, kas sākās līdz ar finansēšanas modeli “Nauda seko skolēnam” 2009.gadā. Kopš tā laikā Latvijā slēgtas 119 skolas un reorganizētas 229, atstājot aiz sevis arī tukšas ēkas. Dažas pašvaldības spējušas atrast pielietojumu šīm telpām, pat piesaistīt uzņēmējus, citām – tas neizdevās, bet vēl kādas aizvien iegulda līdzekļus skolās ar dažiem desmitiem audzēkņu.

Ķīnas brīnuma panākumu atslēga – «Sistēmas kodols» Sji Dziņpins

ASV  pētījumi liecina, ka Ķīna jau tuvākajā nākotnē kļūs par pasaules vadošo ekonomiku. Nauda, ko Ķīna tā dēvētās sadarbības attīstības ceļā velta citām valstīm, nule pietuvojusies ASV līmenim. Turklāt Ķīna ir lielākais ārvalstu donors Āfrikā. Šonedēļ Ķīnas Komunistiskās partijas kongresā pārapstiprinātais līderis Sjī Dziņpins arī  nepārprotami runāja par šīs valsts sociālistisko modeli kā paraugu un jaunu iespēju arī citām valstīm, kas vēlas paātrināt savu attīstību.

Augstskolu īpašumā – pat naktsklubi, veikali un atpūtas bāze

Katrai no Latvijas lielajām augstskolām pieder pa atpūtas vietai, ko universitātes mazliet mānīgi dokumentos nodēvējušas par studiju prakšu bāzēm. Tāpat augstskolu īpašumu portfeļos atrodami «spoku nami», veikali, naktsklubi, pilis, meži un neizmantotas lauksaimniecības zemes. Vēl latu laikos pirms desmit gadiem tika lēsts, ka valsts augstskolu īpašumu kopējā vērtība ir vismaz viens miljards latu. Precīza un aktuāla informācija gan nav zināma, jo augstskolas savus īpašumus vēl tikai skaita.

Par «deputātu kvotu» naudu Carnikavā iesāk parku, Jūrmalā top muzejs

Pērnruden, lemjot par šā gada valsts budžetu, Saeimas deputāti tik ļoti aizrāvās ar priekšlikumu iesniegšanu, ka beigu beigās atbilstoši parlamentāriešu ieskatiem tika sadalīti aptuveni 28 miljoni eiro. Valsts nauda tika dāsni atvēlēta gan dažādu pašvaldību, gan nevalstisko organizāciju pieteiktiem projektiem. Šonedēļ Latvijas Radio nolēma pārbaudīt, kā šī nauda tiek izmantota un kā sokas atsevišķu Zaļo un zemnieku savienības patronāžu izpelnījušos projektu īstenošana.

Par policistu noziegumiem divos gados 149 kriminālprocesi

Valsts policija gadiem ilgi nav likusies ne zinis, kā novērst pašiem savu darbinieku pieļautos likumpārkāpumus. Tā secina policiju kontrolējošā iestāde - Iekšējās drošības birojs. Skarbajam vērtējumam Valsts policijas priekšnieks nepiekrīt. Bet iekšlietu ministrs gaida rīcību no policijas vadības, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Bažas, ka modernā Rīgas «Rail Baltica» stacija sliesies nolaistā apkārtnē

Par 200 miljoniem eiro pārbūvēs Centrālo dzelzceļa staciju Rīgā, bet neviena no iesaistītajām pusēm negrib maksāt par apkārtējās vides sakārtošanu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Rīgas amatpersonas uzskata, ka izmaksas daļēji būtu jāsedz no “Rail Baltica” projektam paredzētā finansējuma. Savukārt projekta attīstītāji norāda, ka apkārtnes sakārtošanai nauda nav paredzēta. Rezultātā var izveidoties situācija - pēc pieciem gadiem modernā būve sliesies nolaistā un nepievilcīgā Rīgas centra daļā.

Pumu ekonomika: Vai Latīņamerikas integrācija?

Reģionālā integrācija Latīņamerikā nebūt nav jauns temats, un tās saknes sniedzas līdz pat brīvības kaujām 19. gadsimtā, kad reģiona valstis centās iegūt neatkarību no koloniālajām varām. Lai arī līdz šim vairums integrācijas projektu nav attaisnojuši uz sevi liktās cerības, apskatnieku un ekspertu vidū ir radies viedoklis, ka 2011. gadā izveidotā Klusā okeāna alianse (Kolumbija, Meksika, Čīle un Peru) varētu lauzt ierasto kārtību. Vēl jo vairāk, pastāv iespēja, ka šis projekts var kalpot kā integrācijas veicinātājs teju vai visam Latīņamerikas reģionam.

«Raundaps» un citi herbicīdi – zemnieku glābiņš vai draudi veselībai?

Līdz šī gada beigām Eiropas Komisijai (EK) jāpieņem lēmums, pagarināt vai aizliegt lauksaimniecībā plaši lietotā glifosāta atļauju. Sabiedrībā plaši pazīstams nezāļu iznīcinātājs “Raundaps”, taču patiesībā kopumā reģistrēti 30 herbicīdi ar glifosātu. Vairāk nekā miljons Eiropas dalībvalstu pilsoņu parakstījušies pret ķīmiskās vielas lietošanu lauksaimniecībā.

Vēl apzina valsts pārvaldes kiberaizsardzības riskus; par iespējamiem draudiem klusē

Bažās par visā pasaulē iecienītās antivīrusu programmas „Kaspersky” saistību ar Krievijas izlūkdienestiem ASV Iekšzemes drošības departaments pirms mēneša aizliedza „Kaspersky” produktu izmantošanu ASV federālās valdības iestādēs. „Kaspersky”, kura radītās programmas izmanto aptuveni 400 miljoni iedzīvotāju un dažādu iestāžu visā pasaulē, savā virzienā raidītos pārmetumus noliedz, tomēr vēstis par to, ka antivīrusu risinājums, iespējams, tiek izmantoti izspiegošanā, izskan arvien biežāk.

Ieskats vienā tiesvedībā: Bērni zaudē māti vecāku un sistēmas nesaskaņu dēļ

Iepriekš, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, raidījumā „Īstenības izteiksme” piedāvāju kādas tiesvedības rekonstrukciju, kur līdz Augstākajai tiesai bija nonācis strīds starp kādu ģimeni un bāriņtiesu Rīgā par vecāku tiesību pārtraukšanu. Savu atzinumu tiesai sniedza arī Tiesībsarga birojs un secināja, ka bāriņtiesa savā darbībā pieļāvusi vairākus pārkāpumus. Piemēram, ģimenei nepamatoti liegts komunicēt ar bērniem tad, kad bērni ilgstoši atradās krīzes centrā, un šādu saskarsmi ierobežojošu gadījumu pēdējā laikā esot arvien vairāk. Radio zināms, ka pēc raidījuma izskanēšanas Rīgas bāriņtiesa pārtrauktās aizgādības tiesības tomēr atjaunoja, bet tagad ģimene atkal nonākusi atbildīgo dienestu redzeslokā. Tas gan bija tikai viens gadījums no aptuveni 30, kas katru gadu nonāk Rīgas administratīvajā tiesā vien.

Operācija «Tokija»: Pēc piketa par godīgām algām – darbinieces boikots un izsekošana

Darbinieku cīņā pret aplokšņu algām līdzās sūdzībām Valsts ieņēmumu dienestā, Darba inspekcijā un arodbiedrībās ir vēl kāds cīņas instruments – mediju uzmanība. Lai pārliecinātos, kā strādā ceturtā vara, LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” rīkoja piketu pie visām “Tokyo City” ēstuvēm, kas atrodas Rīgā. Mediji piketu atspoguļoja plaši, taču restorāna kolēģi ar protesta rīkotāju pārstāja sarunāties. Turklāt LTV žurnāliste, kas maskējās par restorāna darbinieci, tika izsekota.

SPECIĀLI no Sīrijas: Cenšas saglābt šāviņu sakapāto Alepo

Pilsētas, kurās tik tikko aprimis konflikts un šķietami iestājies trausls miers, patiesībā ir pilnas negaidītā. Piesardzīgi ir cilvēki, un piesardzīgam ir jābūt vietās, kur šķietami vairs nekas nevar notikt, jo viss, kas iespējams, ir jau sagruvis un kluss. Par to pārliecinos Sīrijas ziemeļu pilsētā Alepo, par ko piecās dienasgrāmatās stāstīju aizvadītajā nedēļā.

Kurdistānas «troņu spēles» aiz nacionālisma maskas

Kopš šī gada 25. septembrī notikušā referenduma Irākas Kurdistānā Tuvos Austrumus ir pārņēmis nestabilitātes vilnis. Reaģējot uz kurdu balsojumu, Irāna, Turcija un valdība Bagdādē ir piemērojušas ekonomiskas sankcijas un sākušas militārus manevrus autonomā reģiona pierobežā. Lai gan var šķist, ka Kurdistānas gadījums stāsta par klasisku cīņu starp suverenitāti un nācijas pašnoteikšanos, dziļāka analīze atklāj arī smalkāku cīņu par varu pirms gaidāmajām vēlēšanām 1. novembrī.

Igaunija grasās atsvabināties no aptieku ķēžu varas

Aptiekas – farmaceitiem, un vairs nekādu lielo aptieku tīklu, kas ir vienā biznesā ar lieltirgotavu. Kaimiņvalstī Igaunijā tie nav saukļi. Ir likums, kam būtiski jāmaina aptieku īpašumtiesības, un to nozarē kodolīgi dēvē par "Likumu 2020". Tam jāstājas spēkā pēc divarpus gadiem, tomēr vēl nevar teikt "hop!". Iespējams, priekšā vēl būs cīņa. Igauņiem gaišā piemiņā ir piemērs, kā viss izvērtās kaimiņzemē.

Jaunais nodoklis azartspēlēm var aizbiedēt uzņēmumu ar 3000 darbavietu Latvijā

No nākamā gada stāsies spēkā jauns nodoklis azartspēļu tiešraidēs filmētajiem galdiem, ko Saeima apstiprināja jau vasarā. Latvijā ar šo biznesu nodarbojas vairākas lielas kompānijas ar tūkstošiem darbinieku. Parlamentā kolēģus ieviest jauno nodokli pārliecināja Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks, par spīti valdības rekomendācijai to nedarīt. Tagad lielākā azartspēļu tiešraižu kompānija "Evolution Gaming" draud aiziet no Latvijas tirgus.

Legālās cigaretes smēķē arvien vairāk; tirgotāji pelna uz akcīzes celšanas rēķina

Cigarešu paciņa, kuras maksimālā cena legālās tirdzniecības vietās pašlaik ir 3,60 eiro, pirms trīsarpus gadiem maksāja 2,15 eiro. Tātad, kopš 2014.gada sākuma smēķēšana kļuva par gandrīz pusotru eiro jeb 40% dārgāka uz katru paciņu. Tik straujš cenu palielinājums lielā mērā piedzīvots tāpēc, ka valsts izšķīrusies strauji kāpināt akcīzes nodokļa likmi.

Jaunākie
Populārākie
Interesanti