Ziņu analīze
Reformas izglītībā - vai ceļš uz vēl lielāku nevienlīdzību?

Vispārējā izglītība ilgus gadus stagnēja, jo atbildīgie ministri pārmaiņas veikt negribēja vai arī gribēja, bet nespēja. Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), kurš gan grib, gan var, nupat jau tuvojas otram grāvim, gandrīz ik nedēļu piesakot arvien jaunas reformas. Taču lielā steigā bez pietiekamas diskusijas ieviešot tik daudz jauninājumu vienlaikus, ministrs riskē pieļaut arī nopietnas kļūdas.

Politiskās medības Tadžikistānā – vai ceļš uz sabiedrības radikalizāciju?

2015. gads kļuva par pagrieziena punktu Tadžikistānas politikā. Valdības izvērstā cīņa pret politisko opozīciju vainagojās ar Tadžikistānas Islāma renesanses partijas un politiskās kustības “Grupa 24” darbības aizliegumu. Pēc šiem notikumiem ziņās par Tadžikistānu aizvien biežāk redzami virsraksti par opozicionāru arestiem, cilvēktiesību aktīvistu apspiešanu un pretvalstiski noskaņoto personu vajāšanu, atspoguļojot nu jau par pierastu kļuvušu taktiku cīņā pret valdībai nevēlamu viedokļu izplatīšanos sabiedrībā. Tomēr Tadžkistānas valdības izvērstās medības skar vairs ne tikai politiskos aktīvistus un opozicionāru politisko spēku dalībniekus, bet arī viņu ģimenes locekļus un radiniekus. Šāda situācija ilgtermiņā raisa bažas par radikalizācijas pieaugumu Tadžikistānas sabiedrībā.

Polija – vai tiešām likums un taisnība?

Polija jau ilgstoši uzskatāma par “jaunās Eiropas” spēcīgāko spēlētāju un līdz zināmam brīdim – arī par Eiropas Savienības (ES) paraugbērnu. Kopš partijas "Likums un taisnība" ("Prawo i Sprawiedliwość" jeb PiS) absolūtās uzvaras pēdējās parlamenta vēlēšanās 2015. gadā Polija riskē zaudēt savas ietekmes pozīcijas, jo PiS valdības iniciatīvas ir sadusmojušas ne tikai nozīmīgu daļu vietējās sabiedrības, bet izsaukušas negatīvu rezonansi arī starptautisko partneru vidū. Tomēr PiS atrašanās pie valsts stūres joprojām izskatās stabili.

Kā notikumi pirms 70 gadiem noveda pie divu Kaukāza tautu konflikta

Neliela iekšēja sadursme starp ciema iedzīvotājiem netālu no Čečenijas un Dagestānas robežas gandrīz pāraug masveida vardarbībā. Lai situāciju atrisinātu, nākas iejaukties Čečenijas parlamenta priekšsēdētājam Magomedam Daudovam. Kāpēc starp šiem diviem Kaukāza reģioniem pastāv nesaskaņas?

«Daīš» – vai Indijas un ASV sadarbības veicinātājs?

Pēdējo gadu laikā Indijā ir ievērojami pieauguši terorisma draudi. Vēl 11. jūlijā nezināmi šāvēji uzbruka svētceļnieku autobusam Džammu un Kašmiras provincē, kuri atgriezās no svētvietas apskates. Uzbrukumā dzīvību zaudēja septiņi cilvēki un vēl vismaz 19 tika ievainoti. Šis un citi incidenti ir izraisījuši diskusijas par Indijas nepieciešamību pievienoties ASV vadītajai pretterorisma koalīcijai cīņā pret ''Daīš'', kam būtu ievērojami stratēģiski ieguvumi.

Vai Kenijas vēlēšanām būs vardarbīga izskaņa?

Kenijas gaidāmās vēlēšanas 2017. gada 8.augustā būs ļoti nozīmīgas Āfrikas kontinentam. Politiskās cīņas ietvaros par prezidenta krēslu sacentīsies pašreizējais prezidents Uhuru Kenjatu un opozicionārs Raila Odinga. Etniskā saspīlējuma ietvaros pastāv bažas par vardarbīgu varas pāreju, kura varētu iedragāt Kenijas kā stabilitātes un demokrātiskas pārvaldības piemēra Āfrikā tēlu. Vai šīs bailes piepildīsies?

Politiskā nestabilitāte Marokā: Vai monarhijas dienas ir skaitītas?

Saulainā Ziemeļāfrikas valsts Maroka daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir populārs tūrisma galamērķis. Gardie ēdieni, Sahāras tuksnesis un mudžošie arābu tirgi ir tikai daži no tās rūpīgi glabātajiem dārgumiem. Tomēr, neskatoties uz šīs valsts skaistumu, kopš 2016. gada oktobra tajā norisinās masveida protesti pret valdošo politisko režīmu. Vēl 3. jūlijā policija aplenca protestētājus, kuri glābjoties no karstuma un varas iestāžu atbildes reakcijas bija nolēmuši sarīkot demonstrāciju pludmalē. Kā šie protesti var ietekmēt Marokas šķietami nesagraujamo stabilitāti un vai valdošā monarhija pārcietīs vētru?

Lietuva cenšas atraisīt samezglojušās attiecības ar Poliju

Pēdējās nedēļās Lietuva nosūtījusi Polijai uzreiz vairākus signālus par vēlmi stiprināt attiecības. Tāpat Lietuvas Seims īpašā deklarācijā aicinājis Varšavu tomēr pieķerties Polijas pusē "iesaldētajiem" Eiropas projektiem, kas tiešā veidā skar arī Latviju. Runa ir par Baltijas savienošanu ar pārējo Eiropu - gan dzelzceļa ("Rail Baltica"), gāzes (GIPL), un elektrības (LitPolLink) jomā.

Atskats uz «Sistēmas bērnu» rubriku: kas padarīts un kas mainījies?

Kopš aprīļa Latvijas Radio sāka vēstīt par pārkāpumiem Jelgavas pilsētas bērnunamā, tai skaitā emocionālo un fizisko vardarbību. Pēdējo trīs mēnešu laikā Radio izskanējuši 34 ieraksti ne vien par notiekošo Jelgavā, bet arī par virkni citu problēmu, kas skar bez vecāku gādības palikušos bērnus. Liela bijusi sabiedrības atsaucība, tai skaitā sarunām ar Radio atsaukušies astoņi bijušie bērnunamu audzēkņi un arī divi „sistēmas” darbinieki. Konstatētie pārkāpumi Jelgavā atgādinājuši par problēmām sistēmā kopumā, proti, dubultu finansēšanas kārtību, bērnus ievietojot internātskolās vai psihoneiroloģiskajās slimnīcās un citiem aspektiem.

Melu detektors: Vai Jūlija Stepaņenko saka patiesību, ka dzīvnieku aizstāvji ir teroristi?

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko (''Saskaņa'') apgalvo, ka piketētāji, kas dienā, kad Saeima trešajā lasījumā lēma par savaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirkā, pulcējās pie Saeimas, ir "šaura interešu grupa", kas līdzīga organizācijām, kuras "pēc Eiropola datiem tiek saistītas arī ar iekšzemes terorismu un nacionālās drošības apdraudējumu". "Melu detektors" pārbauda šo informāciju.

Eksperte: Kad politiķi mūs apzog, viņi mums uzspļauj

Mēs kā sabiedrība zaudējam savus morāles standartus, kad vairs neuzdodam jautājumu – kā viens vai otrs cilvēks piepeši kļuvis bagāts, intervijā LTV raidījumam "Pasaules panorāma" saka Kārnegī fonda vecākā pētniece, pretkorupcijas un Afganistānas drošības eksperte Sāra Čeiza, kura ir strādājusi Nigērijā, Afganistānā un citās pasaules valstīs. Viņa uzsver, ka ar mūsu labā un ļaunā izpratni kaut kas nav labi, kad liela nauda izpelnās vairāk cieņas, nekā, piemēram, pašaizliedzīgs skolotāja darbs.

Eksperte par korupciju: Esam ļāvuši pakrist savai morālei

Esam ļāvuši pakrist savai morālei, un nauda pati par sevi tagad kļuvusi par atskaiti statusam un stāvoklim sabiedrībā, tā intervijā Latvijas Televīzijai saka Kārnegī fonda pētniece Sāra Čeiza, kura specializējas pretkorupcijas un Afganistānas drošības jautājumos.

Tautas vēlēts prezidents – riski vai ieguvumi

Ātri un jau rudenī! Tā īsumā var raksturot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aicinājumu grozīt Satversmi, lemjot par nākamā Valsts prezidenta ievēlēšanas metodi un pilnvarām. Vai, ģeopolitiski vērtējot, šis ir īstais brīdis pārejai uz vēlēšanām, kurās Latvijas prezidentu izraugās nevis Saeima, kā līdz šim, bet gan pilsoņi tiešā balsojumā? Un – vai tautas vēlēts prezidents vairāk palīdzētu Latvijas valsts attīstībai? Komentārus par Vējoņa ieceri Latvijas Televīzija jautāja diviem eksprezidentiem – Vairai Vīķei-Freibergai un Valdim Zatleram.

Karalim pieteikts šahs: Brazīlijā samilst politiskā krīze

2016. gada augustā Brazīlijas Senāts lēma par Dilmas Rusefas atstādināšanu no prezidenta amata, tādējādi pilnvaras nododot Mišelam Temeram, kurš Rusefas valdībā pildīja viceprezidenta pienākumus. Ir pagājuši aptuveni 10 mēneši, un cilvēki atkal iziet ielās, bet nu jau ar plakātiem “Temer, ārā” (Fora Temer) un “Tiešas vēlēšanas – tagad” (Diretas Já). Brazīlija atrodas dziļā politiskā krīzē, ko vēl vairāk pastiprina nepieciešamība reaģēt uz makroekonomiskajām problēmām.

Jaunākie
Populārākie
Interesanti