Ziņas
Polija ir paziņojusi, ka izskata iespēju izmantot savas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai virs Ukrainas notriektu Krievijas raķetes.
Krievija ir pārsniegusi savas saistības attiecībā uz jēlnaftas ieguvi aprīlī un drīzumā iesniegs naftas eksportētājvalstu organizācijai OPEC un tās sabiedrotajiem plānu, kā kompensēt papildu ieguves apjomu.
Bijusī ASV vēstniece ANO Nikija Heilija paziņojusi, ka novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās viņa balsos par Republikāņu partijas kandidātu Donaldu Trampu. Heilija sacīja, ka Tramps "nav bijis perfekts", bet demokrātu prezidents Džo Baidens "ir bijis katastrofa".
Krievijas armija uzbrukumā pie Harkivas apgabala Vovčanskas pilsētas izmanto līdzīgu taktiku kā pie ieņemtajām Bahmutas un Avdijivkas. To intervijā medijiem pavēstīja Ukrainas 57. atsevišķās motorizētās kājnieku brigādes pārstāvis.
Polijas valdība ir sasniegusi pietiekami lielu progresu tiesiskuma atjaunošanā valstī. Tādēļ Eiropas Komisija (EK) drīzumā varētu rosināt izbeigt 2017. gadā uzsākto pārkāpuma procedūru. Tomēr iesāktajām reformām šķēršļus vēl varētu likt Polijas prezidents Andžejs Duda, kurš atbalsta iepriekšējās valdības kursu. Varšavai beidzot ir pieejami arī ekonomikas atjaunošanas fonda līdzekļi, tomēr izskan bažas par laicīgu spēju šo naudu ieguldīt.
Ukraina turpina kāpināt graudu un citu lauksaimniecības produktu eksportu pa Melno jūru. Viens no tā priekšnoteikumiem ir veiksmīgā cīņa ar agresorvalsts Krievijas floti šajā reģionā.
Kurzemē lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā (LPKS) "Durbes grauds" sadarbībā ar Lauku konsultāciju centru notikuši dronu izmantošanas paraugdemonstrējumi lauksaimniecībā. Šobrīd dronus Latvijā izmantojot vairāk nekā 10 saimniecībās, taču jau tuvākajā nākotnē šīs tehnoloģijas varētu izmantot daudz biežāk, jo tās ir videi draudzīgākas, dronu var izmantot mitrā laikā, kad ar traktoriem izbraukt nevar. Lauksaimnieki spriež, ka drons ir vēl viens palīgs, kā saimniekot jau tuvākajā nākotnē, un var tikt izmantots arī gliemju un pat latvāņu apkarošanai.
Ziņas vieglajā valodā 22. maijā.
Irānas galvaspilsētā Teherānā tūkstošiem cilvēku trešdien apmeklēja nedēļas nogalē helikoptera avārijā bojāgājušā Irānas prezidenta Ibrahima Raisi bēru procesiju. Tuvo Austrumu politikas pētniece Sintija Broka spriež, ka Raisi nāve var ietekmēt situāciju reģionā, kur saskaras daudzu valstu intereses.
Pirmie amerikāņu iznīcinātāju "F-16" apkopes speciālisti sākuši atgriezties Ukrainā no apmācībām ārzemēs. Par to paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pārstāvis Iļja Jevlašs. Iznīcinātāju parādīšanās Ukrainas debesīs gaidāma šovasar.
Divarpus nedēļas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām Francijas prezidentam Emanuelam Makronam ir grūti koncentrēties uz proeiropeisko vēstījumu vēlētājiem, jo franču uzmanība vērsta uz situāciju ar noziedzību Francijā un nemieriem Francijas pārvaldītajā Jaunkaledonijā. Francijas prezidents trešdien devies uz tropisko salu arhipelāgu Jaunkaledoniju, lai rastu politisku risinājumu nemieriem.
Lielbritānijas valdības vadītājs Riši Sunaks trešdien paziņoja, ka Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas notiks 4. jūlijā. Sunaka vadītā Konservatīvā partija jau 14 gadus ir pie varas Lielbritānijā, taču sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka pēc vēlēšanām pie varas varētu nākt pašlaik opozīcijā esošā Leiboristu partija.
Bojājot apstādījumus Rīgā, cilvēki var saņemt arī sodu. Ne tikai laužot puķes un kokus, bet arī ceriņu krūmus. Rīgas domē norāda – lai galvaspilsētā uzturētu "zaļo zonu", gadā tiek tērēts līdz pat vienam miljonam eiro.
Valsts drošības dienests (VDD) sācis pārbaudi saistībā ar Eiropas Parlamenta deputāta kandidātes Olgas Čerņavskas ("Apvienība Jaunlatvieši") izteikumiem sociālajos tīklos.
Reģionos donoru kustība vēl ir jāattīsta, atzīst Asinsdonoru centrā, bet visaktīvākie ziedotāji ārpus Rīgas ir Zemgalē un Latgalē. Ārpus galvaspilsētas cilvēki ir atsaucīgi un Donoru centra darbinieki tur tiek īpaši gaidīti. Biežāk ziedo sievietes, un vidējais donora vecums ir 35–40 gadi. Speciālisti atzīst, ka aktīvāk jāiesaistās jauniešiem.
Satraukuma pilnus zvanus no skolu direktoriem trešdien, 22. maijā, saņēma Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Sākoties 9. klašu centralizēto eksāmenu sesijai, bija vērojamas tehniskas ķibeles. Saistībā ar sistēmas pārslodzi šorīt kavēta piekļuve angļu valodas eksāmena klausīšanās daļas materiāliem.
Liepājas pašvaldībai piederošā piejūras mežā, kāpu aizsargjoslā, izcērt kokus vairāk nekā 10 hektāru platībā. Ornitologi un daļa liepājnieku satraukušies, ka tas negatīvi ietekmē putnu ligzdošanu. Savukārt domē norāda, ka visi vides aizsardzības noteikumi tiek ievēroti un cirte uzlabošot ainavu.
Cietsirdīga izturēšanās pret mājdzīvniekiem un viņu labturības noteikumu pārkāpšana sāk kļūt par ikdienu, trauksmi ceļ Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Šomēnes no lauku saimniecības Augšdaugavas novada Demenes pagastā izņemti vairāki desmiti mājas mīluļu. Sētā bija antisanitāri apstākļi, dzīvnieki slimoja un nesaņēma vajadzīgo palīdzību. Atrasti arī mazu kaķēnu līķi.
21. maija vakarā daudzi kurzemnieki devās skatīties Liepājas ostas vēsturē smagākās kravas – 384 tonnas smaga sinhronā kompensatora un tā transporta – nokļūšanu līdz Grobiņas pagastam. Trešdien iekārtu novietoja tur uzceltajā elektrības stacijā, lai pēc testu veikšanas ieslēgtu nākamā gada februārī, kad visas trīs Baltijas valstis vienlaikus atslēgsies no tā sauktā BRELL elektrotīkla, kas tās tagad savieno ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju.
Trešdien, 22. maijā, no Rīgas uz vienu no karstajiem frontes punktiem Ukrainā ceļā devās četras kāpurķēžu amfībijas visurgājēji. Tās ir vienas no pieprasītākajām tehnikas vienībām. Kāpurķēžu visurgājējiem ir plašas lietojuma iespējas, taču šodien nosūtītie, visticamāk, tiks izmantoti ievainoto ukraiņu karavīru izvešanai no frontes nulles līnijas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
