Ideja par to, ka sabiedroto valstu armiju instruktori varētu doties uz Ukrainu, lai apmācītu ukraiņu karavīrus, ir ļoti nozīmīga, jo no tā iegūtu abas puses. Tie, kas karo, mācās visātrāk, un šobrīd paši sabiedrotie no Ukrainas varētu ļoti daudz iemācīties par to, ko nozīmē karš ar jaunākajām tehnoloģijām, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Krievijas armija naktī uz sestdienu raidījusi uz Ukrainu 100 raķetes un dronus, no kuriem 81 Ukrainas aizstāvjiem izdevies notriekt. Uzbrukumos cietusi Ukrainas energoinfrastruktūra. Tikmēr ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi savā ziņojumā norādījuši, ka kopš gada sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā ieņēmis 752 kvadrātkilometrus lielu teritoriju.
Vovčanskā, Harkivas apgabalā, nāvējošs lādiņš var trāpīt jebkurā mirklī. Glābjot dzīvību un pametot māju, daudziem iedzīvotājiem nav izvēles. Viņu mīļie četrkājaiņi jāatdod dzīvnieku glābējiem, kas tos nogādā drošībā. Piektdien, 31. maijā, Rīgā ieradās auto ar ķepaiņiem, kuru ģimeni un mājas izpostījis karš.
Krievijas armijas papildspēki Harkivas apgabalā liecina par okupantu mēģinājumiem piespiest Ukrainas armiju atvilkt spēkus no kritiskajiem frontes posmiem austrumos, teikts jaunākajā ASV Kara studiju institūta ziņojumā. Eksperti uzskata, ka šādā veidā Krievija mēģina izstiept aktīvo frontes līniju, lai pēc tam uzsāktu Harkivas apgabala ofensīvas otro posmu.
ASV valdība pagaidām nav apstiprinājusi mediju ziņoto, ka prezidents Džo Baidens esot daļēji atkāpies no aizlieguma Ukrainai izmantot ASV piegādātos ieročus, lai veiktu uzbrukumus Krievijas teritorijā. Tikmēr arvien vairāk Eiropas valstu paziņo, ka Ukraina drīkst izmantot to piegādāto bruņojumu, lai īstenotu triecienus pa mērķiem agresorvalstī.
Ar katru nākamo raķeti un trauksmes sirēnu atbalsošanos – arī jauni pārdzīvojumi. Bērni un jaunieši karā ierautajā Ukrainā jūt bailes un nemieru. Arvien lielākam skaitam ir grūtības aizmigt. Tāpat arvien vairāk bērnu pieredz panikas lēkmes, trauksmi un depresiju, un visā valstī pieaug pieprasījums pēc speciālistu atbalsta.
NATO valstu ārlietu ministri ceturtdien Čehijā neformālā sanāksmē spriež par atbalstu Ukrainai, Krievijas iegrožošanu, par visu alianses dalībvalstu aizsardzības izdevumiem, kā arī par NATO atturēšanas un aizsardzības spējām, aizsardzības industriju un piegādes ķēdēm. Tāpat ministri liks pamatus jūlijā ASV galvaspilsētā Vašingtonā gaidāmajam NATO līderu samitam.