Covid-19 vīrusa omikrona paveida dēļ ārsti slimnīcās visvairāk uztraucas par hroniskiem pacientiem. Viņi novērojuši, ka saslimšana, inficējoties ar vīrusa omikrona paveidu, nevis noved pie smagiem plaušu bojājumiem, bet gan dažu dienu laikā saasina esošās slimības.
Līdz ar Covid-19 infekcijas izplatību vēl nozīmīgāka kļuvusi cita, klusi noritoša pandēmija – aptaukošanās. Pasaulē kopš 1975. gada cilvēku skaits, kuriem ir aptaukošanās, ir teju trīskāršojies [1] un tā ir būtiska problēma arī Latvijā. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2018. gada dati, Latvijā palielināts ķermeņa svars ir vairāk nekā pusei pieaugušo (58,7%) – liekais svars ir 34,6% iedzīvotāju, aptaukošanās – 24,1%.[2] Tikmēr jaunākie dati no ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) ziņojumiem par vakcīnu lietderību cilvēkiem ar aptaukošanos, salīdzinājumā ar vakcīnas efektivitāti vispārējā populācijā, rāda, ka vakcīna pret Covid-19 šai grupai ir vienlīdz efektīva.
Ar laiku Covid-19 varētu kļūt par sezonālu infekciju, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska. Speciāliste aicināja cilvēkus vakcinēties arī pret gripu un neatlikt balstvakcināciju.
Katrs jauns inficēšanās gadījums ar SARS-CoV-2 vīrusu (Covid-19 infekcijas izraisītāju) nes līdzi mutāciju risku. Proti, vīruss, nonākot cilvēka organismā, dabisku mutāciju procesa rezultātā var mainīties. Šobrīd pasaulē lielu satraukumu un diskusijas izsaucis jaunatklātais vīrusa paveids, kas nodēvēts par omikronu. Tam konstatēts īpaši daudz mutāciju, un zinātnieki šobrīd pēta, vai tam ir raksturīgs paaugstināts lipīgums, vai tas biežāk izsauc smagu saslimšanu nekā iepriekšējie varianti, vai tas spēj pārvarēt vakcīnu sniegto aizsardzību. Kas par vīrusa jauno variantu zināms šobrīd?
Veselīgi ēšanas paradumi un pilnvērtīga un dažāda ēdienkarte var samazināt Covid-19 smagas gaitas iespējamību. Vairāki pētījumi liecina pat par to, ka dažos augu valsts produktos ir vielas, kas nomāc vīrusa iedarbību. Savukārt nepareiza uztura sekas, tādas kā aptaukošanās, būtiski palielina riskus.