Ventspilī ar lielāku politisko konkurenci cer panākt, lai dome vairāk ieklausās iedzīvotājos

Šā gada 3.jūnijā notiekošajās pašvaldību vēlēšanās Ventspilī būs vēl nepieredzēti liela konkurence – par deputātu vietām pilsētas domē cīnīsies 86 kandidāti no septiņiem sarakstiem.

Konkurentu skaits aug

Ventspils – kaiju klaigu un viļņu šalku apņemtā ostas pilsēta, kas izdaudzināta ar allaž uzpostiem parkiem, krāšņām puķu dobēm, atbalstu sportam. Jau 28 gadus šeit toni nosaka Aivars Lembergs („Latvijai un Ventspilij”), cilvēks, kura ietekmi pilsētas un arī visas valsts līmenī nespēj mazināt nedz gadiem ilga atrašanās apsūdzētā statusā, nedz aizliegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja amatu.

Šajās pašvaldību vēlēšanās Lembergs jau atkal ir pirmais numurs paša vadītās partijas „Latvijai un Ventspilij” iesniegtajā vēlēšanu sarakstā. Otrais numurs, gluži tāpat kā iepriekšējās, aizpagājušās un pat aizaizpagājušajās vēlēšanās atvēlēts domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam.

Katrās nākamajās šajā gadsimtā notikušajās pašvaldību vēlēšanās „Latvijai un Ventspilij” saņemto vēlētāju balsu skaits bijis mazāks nekā iepriekšējās.

Tomēr līdz šim pat visiem politiskajiem konkurentiem kopā nav izdevies nopietni satricināt ilggadējās Ventspils varas partijas pozīcijas.

Kristovska „faktors”

Taču konkurentu skaits aug – šajās vēlēšanās izaicinājumu „Latvijai un Ventspilij” met jau seši saraksti, tostarp Latvijas Reģionu apvienības, „Vienotības” un Nacionālās Apvienības izveidotais, kas iedēvēts par „apvienoto latviešu sarakstu”.

Tā galvgalī ir bijušais ministrs un eiroparlamentārietis Ģirts Valdis Kristovskis, kurš jau šā gada martā, paziņojot par savu kandidēšanu, teica šādus vārdus: „Līdzšinējā pārvalde Ventspilī ir arvien vairāk sevi izgaismojusi kā varu uzurpējusi, autokrātiska, tāda, kas ir viena cilvēka orķestris.”

Aivars Lembergs Kristovska un viņu domubiedru ambīcijas uztver ar neslēptu ironiju. Vienā no savām preses konferencēm, jautāts par Kristovska „faktoru”, viņš atbildēja: „Tas, ka viņš tur sevi…tur, tur, tur…nu, viņam svarīgi, lai kabinetā būtu spogulis.”

„KPV.LV”: ventspilniekiem ir bail

Tomēr Lemberga vadības stils nokaitinājis ne tikai Kristovski un viņa domubiedrus. Ar trim no četriem Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa izveidotās partijas „KPV.LV” vēlēšanu sarakstā iekļautajiem kandidātiem Latvijas Radio tiekas Piejūras parkā. Biroja telpu īre partijai neesot pa kabatai.

Pašnodarbinātais Māris Kalniņš, kurš vēlēšanu sarakstā iekļauts ar trešo numuru, skaidro savu motivāciju iesaistīties politikā un kandidēt pašvaldību vēlēšanās Ventspilī: „Man šeit, Ventspilī, bija dzīvnieku patversme. Tas bija tāds grūdiens, kad Lembergs vienbalsīgi atņēma man finansējumu, un tad es sapratu, ka tur iekšēji kaut kas nav kārtībā. Ja komitejā sēž piecpadsmit cilvēki, bet viņš pat nepaprasa neviena cita domas. Vienkārši vienbalsīgi iznesa verdiktu, ka atņemt finansējumu.”

Arī Viktorijai Andersonei, kura „KPV.LV” sarakstā startē ar otro numuru, esot apnicis, ka Ventspilī visu nosaka viens cilvēks, bet iedzīvotāju vairākuma domas vienkārši tiekot ignorētas: „Viss tiek pakārtots viņam. Aivaram piedzima bērns, pēkšņi mums parādās stāvlaukumi, kas ir paredzēti ģimenēm. Pēkšņi mums būs peldbaseins piecdesmit metru garumā. Pēkšņi ir uztaisīta trenažieru zāle plašāka. Visus tos gadus, vairākus gadus darbinieki ir lūguši, lai paplašina telpas. Tas bija tā noklusēti. Atnāca konkrēts cilvēks: „Jā, te ir par šauru, taisām lielāku!”

Neticēsiet – viens cilvēks atnāk un divu, trīs nedēļu laikā viss ir pabeigts. Man ir jautājums: kāpēc netiek ņemti vērā iedzīvotāju ierosinājumi?”

Artusa Kaimiņa uzsaukumam par Lemberga gāšanu atsaukušies tikai daži cilvēki, un „KPV.LV” iesniegtais saraksts ir īsākais no visiem – pat mazpazīstamā partija „Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām” pieteikusi sešus kandidātus, kamēr „KPV.LV” vien četrus. Andersone saka, ka izskaidrojums ir pavisam vienkāršs – ventspilniekiem ir bail: „Mēs jūs atbalstīsim emocionāli, attālināti, bet sejas savas nerādīsim. Mēs esam tie, kas var savas sejas parādīt, kas nebaidās. Es esmu ļoti daudz runājusi ar mana gadagājuma cilvēkiem, kam ir trīsdesmit plus. Kad es pajautāju, par ko tu varētu runāt, ir atbilde: „Es labāk pagaidām paklusēšu. Mana māte vai mans brālis strādā tur un tur, un es nevēlos, lai viņi pazaudētu darbu.”"

Mudinājums – pašu pieredze ar Ventspils domi

Publiskajā telpā gana skaļi izskanējis, ka „Latvijai un Ventspilij” konkurentus uz kandidēšanu pamudinājuši tā dēvētie Lemberga oponenti, tostarp Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

Tomēr caurlūkojot kandidātu sarakstus, rodas iespaids, ka vismaz daļai kandidātu par grūdienu kalpojis pašu pieredzētais saskarsmē ar Ventspils domi.

Pie šādiem cilvēkiem pieder, piemēram, „KPV.LV” saraksta pirmais numurs – vides aktīvists Ivars Jansons, ar kuru domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš tiesājies par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu. Jansons uzsver, ka viņam arvien visvairāk rūp tieši vides jautājumi: „Ventspilī ir Pārventa ar paaugstinātas bīstamības objektiem. Te ir bezpersonisks buklets, kur tos var redzēt, bet vēl ir devītais – „Bio Venta”. Var teikt godīgi, ka notiek cilvēku indēšana. Gaiss tiek piesārņots, un visi indīgie tvaiki nāk uz iedzīvotājiem atkarībā no vēja virziena.”

Tieši šajās dienās, visticamāk, kļūs zināms tiesas spriedums par bijušās Ventspils augstskolas rektores Gitas Rēvaldes atcelšanu no amata. Ar augstskolas Satversmes sapulces lēmumu pērn atceltā Rēvalde pašvaldību vēlēšanās kandidē no Nacionālās apvienības, „Vienotības” un Latvijas Reģionu apvienības kopīgā saraksta, nelolo lielas cerības uz Lemberga gāšanu. Svarīgi esot, lai pilsētā būtu politiskā konkurence.

„Tā konkurence ir tieši tas, kas pamazām var sabiedrību pieradināt pie lielākas dažādības un izvēles iespējām.

Ir jau tā, ka mēs redzam, ka tie pie varas esošie cilvēku grupējumi ņem vērā tās idejas. Galvenais ir, lai tās idejas dzīvotu un iedzīvinātas. Ir vairāki tādi piemēri no iepriekšējiem periodiem. Man par veloceliņiem ir stāstīts, ka sākumā bija pretestība un tad tos ieviesa,” saka Rēvalde.

Ventspils ielās viedokļi atšķiras

Lai spriestu par ventspilnieku noskaņojumu pirms 3.jūnijā paredzētajām vēlēšanām, Latvijas Radio uzrunā divas pensijas vecuma kundzes turpat Piejūras parkā. Viņas uz vēlēšanām neiešot vispār.

„Mēs par tiem zagļiem?!”
„Mēs esam pensionāri, ar autobusu braukt mēs nedrīkstam. Zāles ir dārgas un visiem nāk tūkstoši. Mums tik tās kapeikas. Ar mums nerunājiet, ejiet pie jauniem.”
„Mums tik vajag tā, ka tur iedod par tām zālēm. Pat trīsdesmit eiro neiedod, tikai divdesmit septiņus. Mēs neiesim vispār.”
„Nu, par to, par to Kristovski varētu…”
„Nē, nē, ne par vienu…”
„Nu, lai viņš arī var tikt pie tās siles, ko tad tikai vienam vajag to krējumu noēst, visu apēst?”
„Liekas nu mierā, tā kā viņš nabags būtu!”
„Viņš mūs piešmauca ar tiem sertifikātiem, ar privatizāciju. Nu, jā, strūklakas, govis, tās ir te Ventspilī, akmentiņi, paskat, kādi smuki!”

Savukārt pilsētas centrā Latvijas Radio satiek vairākus pārliecinātus Lemberga un „Latvijai un Ventspilij” atbalstītājus.

„Par Aivariņu! Noteikti. Vai tad vēl kādu labāku mēs varam atrast, kas par Ventspili gādās!” saka kāds padzīvojis kungs. Viņaprāt, konkurentiem izredžu nav: „Noteikti, ka nē. Ja neviens labāks neatrodas. Ja būtu kāds labāks, tad lai nāk jauns cilvēks. Bet pagaidām viņš ir labākais.”

Varas maiņu pilsētā nevēlas piedzīvot arī kāda jaunā māmiņa, kas turpat netālu pastaigājas kopā ar draudzeni: „Mums, ventspilniekiem patīk Lembiņš. Tas arī viss. Visas tās dāvanas, arī pensionāriem visas tās atlaides, skolniekiem atlaides. Prēmijas, nu, ne prēmijas, bet dāvaniņas uz Ziemassvētkiem. Mums patīk, kāda ir Ventspils – visa attīstīta, skaista. Ja viņš ņem un dod citiem, lai turpina ņemt!”

Ventspilnieku vairākums, visticamāk, atbalstīs Aivara Lemberga vadīto „Latvijai un Ventspilij” spriež turpat sastapti jaunieši: „Es par Kristovski nebalsošu. Mani viņš neapmierina. Tad, kad bija slikti laiki, viņš pameta Ventspili. Tagad viņš grib atpakaļ. Tā te nenotiek, tas te neies cauri. Mums jau viss cilvēku pārsvars ir par Lembergu.”
„Man ir tieši tādas pašas domas.”

Cer uz plašāku politisko spektru domē

Ar šo noskaņojumu, šķiet, rēķinās Vladislavs Šafranskis, kurš Ventspils domes opozīcijā aizvada jau trešo sasaukumu. Pirmajos divos viņš tika ievēlēts no „Saskaņas”, šajā – no Reģionu alianses un Reformu partijas apvienotā saraksta. Tagad viņš kandidē no bijušā eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska izveidotās partijas „Alternative” un par savu galveno konkurentu sauc nevis „Latvijai un Venstpilij”, bet gan „Saskaņu”, no kuras savulaik tika izslēgts.

„Tas, ka par mani nobalsoja 2013.gadā, bija liels izaicinājums. Tagad atkal veidojam sarakstu, atkal diezgan tādu krievisku sarakstu, jo lielākā daļa manu kolēģu un paziņu aizgāja tajā apvienotajā latviešu sarakstā. Neko jaunu mēs neizdomājām. Balsojums atkal būs diezgan tāds etnisks. Mūsu galvenais konkurents šajās vēlēšanās atkal ir „Saskaņa”,” saka Šafranskis.

Galvenais ir, lai vēlēšanās ir konkurence, saka Šafranskis, kurš domā, ka veiksmes gadījumā viņa vadītais saraksts iegūs vismaz divus mandātus Ventspils domē.

Opozīcijā aizvadīto gadu laikā viņš esot iemācījies sastrādāties ar domē dominējošo „Latvijai un Ventspilij”, taču cer, ka nākamajā sasaukumā būs pārstāvēts plašāks politisko spēku spektrs: „Mēs mēģināsim panākt to, ka bez izņēmuma visi sabiedrības slāņi, kas balso par tiem sarakstiem, kas tiks jaunajā sasaukumā, lai visu pilsētnieku intereses ir ņemtas vērā un viņu izvirzītie pārstāvji ir iekļauti visās domes komisijās.

Varbūt nedaudz, bet vismaz proporcionāli partiju iegūtajiem rezultātiem tām jābūt pārstāvētām komisijās, jo līdz šim opozīcijas iespējas bijušas stipri ierobežotas.

Vairākās pašvaldības komisijās opozīcijas pārstāvju nav.”

Būtiska jaunu darbavietu veidošana

Plašāka iedzīvotāju loka iesaistīšana pilsētai svarīgu jautājumu risināšanā, jaunas darbavietas un daudzveidīgākas atpūtas iespējas vietējiem iedzīvotājiem ir jautājumi, kurus ievēlēšanas gadījumā cer risināt arī „KPV.LV” sarakstā startējošā Viktorija Andersone: „Tā ir tūristu pilsēta, kas ir uz trim mēnešiem, kad mēs savējos neredzam, jo pārsvarā ir iebraucēji. Gribās atgriezt atpakaļ.”

Jaunas darbavietas vietējiem ir vienīgais veids, kā panākt, lai jaunieši paliktu Ventspilī. Par to vienisprātis ir visi kandidāti, ar ko runāja Latvijas Radio. Ja raugās uz sausu statistiku, ekonomiskā situācija Ventspilī nebūt nav slikta – bezdarbs ir krietni zemāks nekā otrā lielajā Kurzemes pilsētā Liepājā, bet vidējā alga – lielāka.

Tomēr osta, kas ir Ventspils ekonomikas stūrakmens, piedzīvo grūtus laikus. Spriežot pēc Ventspils brīvostas mājaslapā pieejamiem datiem, pērn pārkrauto kravu apjoms noslīdējis pat zem 1992.gada līmeņa un ir zemākais kopš neatkarības atjaunošanas. Pašvaldības centieni radīt jaunas darbavietas, attīstot ražošanu un tādējādi mazināt atkarību no politiskiem satricinājumiem pakļautā tranzītbiznesa, ir ar mainīgām sekmēm.

Pēdējo 12 gadu laikā pilsētā radīti aptuveni divdesmit ražošanas uzņēmumi, taču ne visi izdzīvo. Piemēram, pērn likvidēts savulaik plaši izdaudzinātais masīvkoka šūnmateriālu ražotājs „Dendroligh Latvia”, kura telpās tagad ražotni iekārtojis Krievijas saldumu ražotājs „Pobeda”, kura optimistiskākie plāni gan paredzēja radīt vien 75 darbavietas.

Jaunos domniekus, neatkarīgi no tā, no kura saraksta viņi tiks ievēlēti, sagaida sarežģīti laiki.

Iesaki šo rakstu
0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti