Legālās cigaretes smēķē arvien vairāk; tirgotāji pelna uz akcīzes celšanas rēķina

Cigarešu paciņa, kuras maksimālā cena legālās tirdzniecības vietās pašlaik ir 3,60 eiro, pirms trīsarpus gadiem maksāja 2,15 eiro. Tātad, kopš 2014.gada sākuma smēķēšana kļuva par gandrīz pusotru eiro jeb 40% dārgāka uz katru paciņu. Tik straujš cenu palielinājums lielā mērā piedzīvots tāpēc, ka valsts izšķīrusies strauji kāpināt akcīzes nodokļa likmi.

Par nelegālo cigarešu tirgu Latvijā tradicionāli ir divi skaļākie trauksmes cēlāji. Latvijas Tirgotāju asociācija un tās ilggadējs sabiedrotais uzņēmums «Philip Morris Latvia». Nesen Rēzeknē tirgotāji rīkoja konferenci, kurā kontrabandas preču lielo īpatsvaru vainoja vairākās būtiskās problēmās – godīgie uzņēmēji nevar būt tik konkurētspējīgi, valsts makam garam aizslīd desmitiem un pat simtiem miljoni eiro, turklāt nelegālais smēķu tirgus veicina daudz plašāku noziedzību.

No 60 centiem Baltkrievijā līdz sešiem eiro Anglijā

«Pārrobežu nelegālā tirdzniecība ir tik interesanta, jo Baltkrievijā paciņa cigarešu maksā 60 centu. Latvijā vidējā cena ir 2,8 eiro,» stāsta Henriks Danusēvičs, Tirgotāju asociācijas prezidents. Tāpēc cilvēkiem esot interese kontrabandu ievest, turklāt daļu cauri Latvijai pārvietot tranzītā uz, piemēram, Lielbritāniju, kur cigaretes ir daudz dārgākas – vidējā paciņas cena ap sešiem eiro.

Danusēvičs uzskata, ka nelegālo tirgu veicina mūsu valdības izšķiršanās strauji kāpināt akcīzes nodokli legālajām cigaretēm.

«Ar cigarešu tirgošanu ir tā problēma, ka akcīze pret iedzīvotāju ienākumiem aug pārāk strauji.

Jo mazāki ir ienākumi un lielāka cigarešu paciņas cena, jo lielāka ir kontrabanda.

Pašlaik Latvijā vienas paciņas cena ir viens procents no mazturīgā cilvēka ieņēmumiem. Loģiski, ka tas ir stimuls, kāpēc kontrabanda attīstās,» nozari apraksta Danusēvičs, piebilstot, ka no vienas nelegālo cigarešu kravas kontrabandisti gūst 600 tūkstošu eiro peļņu.

Ceturtdaļa tirgus – nelegāls

Jaunākie patērētāju uzvedības apskatnieku kompānijas «Nielsen» pētījumi par cigarešu nelegālo tirgu Latvijā liecina, ka mūsu valstī saglabājas augsts nelegālo cigarešu tirgus līmenis – 25,2%. Nemainīgi lielākais nelegālo cigarešu apjoms Latvijā tiek ievests no Baltkrievijas, un tas veido 66,5%.

Arī saskaņā ar šovasar kompānijas KPMG veiktā pētījuma rezultātiem Latvijas nelegālā cigarešu tirgus rādītāji joprojām ir augstākie Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Nelegālais cigarešu tirgus nodara zaudējumus Latvijas valsts budžetam aptuveni 69 miljonu eiro apjomā.

Savukārt iespēju godīgā ceļā tikt pie cigaretēm esot arvien mazāk, tā apgalvo tirgotāju prezidents Henriks Danusēvičs: «Mēs redzam to, ka valstī samazinās legālās tirdzniecības vietu skaits. Tas ir otrs mīnuss, jo, samazinoties legālās tirdzniecības vietu skaitam, cilvēkam ir lielāks kārdinājums nopirkt nelegālā tirdzniecības vietā.»

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka lielajiem vairumtirgotājiem tādēļ klājas grūtāk, Danusēvičs atbild: «Ko nozīmē grūti? Mazāk tiek pārdots cigarešu, līdz ar to ir arī zemāki ieņēmumi budžetā. Protams, ir arī zemāki ieņēmumi tirgotājiem!» Pēc viņa teiktā, gada laikā ir samazinājies pārdoto cigarešu apjoms, turklāt lielā mērā nevis tāpēc, ka cilvēki mazāk smēķē, bet gan tādēļ, ka vairāk tiek pārdots nelegālo cigarešu.

Nelegālais tirgus neaug, taču pīpējam arvien vairāk

Par nelegālo cigarešu apriti satraukumu ik gadu pauž viens no Latvijas tirgus līderiem – uzņēmums «Philip Morris Latvia», kas no legālā tirgus aizņem ap trešdaļu. Kompānijas pārstāve Madara Apalsone gan atzīst, ka līdz ar ekonomikas izaugsmi godīgāki kļūst arī pīpmaņi. «Situācija ar kontrabandas īpatsvaru ir pagājušā gada līmenī. Tagad, protams, pamazām samazinās, jo relatīvi tomēr tā pirktspēja pieaug.»

To, ka tirgotāju gaušanās par melnā tirgus izplešanos īsti neatbilst patiesībai, uzrāda arī Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija. «Situācija ir pietiekami stabila,» saka Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes Izlūkošanas daļas vadītājs Dairis Aniņš, skaidrojot, ka nelegālais tirgus iedalāms divās daļās. Pirmkārt, Eiropas iekšienē saražotā produkcija, otrkārt, kontrabanda no trešajām valstīm.

«Parādās jauna tendence, ka cigaretes ienāk no Lietuvas, Polijas un citām dienvidu valstīm. Agrāk tas tā nebija,» saka Aniņš. Kontrabanda no Baltkrievijas veidojot aptuveni 70% no visa nelegālā tirgus, bet dienests vēro, ka šim apjomam ir tendence samazināties.

Valsts ieņēmumu dienesta dati arī liek secināt, ka arvien vairāk smēķējam arī legālās cigaretes. Ja pieņemam, ka vienā paciņā ir 20 cigarešu, šā gada astoņos mēnešos patēriņam ir nodotas gandrīz 65 miljoni legālo cigarešu paciņu. Visā pagājušajā gadā pie pircējiem nonāca teju 97 miljoni paciņu smēķu. Sadalot šo apjomu uz iedzīvotājiem, kas vecāki par 15 gadiem, iznāk, ka

pērn katrs no mums mēnesī ir nosmēķējis piecas paciņas legālo cigarešu.

Šie dati ir augoši, jo 2014.gadā nopīpējām 90 miljonus paciņu jeb katrs četras paciņas mēnesī.

Pretēji vaimanām turīgāki kļūst arī godīgie uzņēmēji

Tātad, lai gan mūsu pašu kļūst arvien mazāk, smēķējam aizvien vairāk. Turklāt darām to arvien godīgāk, ko apliecina arī lielo vairumtirgotāju finanšu rādītāji. Piemēram, «Philip Morris Latvia» apgrozījums no 103 miljoniem eiro 2014. gadā izaudzis līdz gandrīz 130 miljoniem pērn.

Laimīgas šajos skaitļos ir visas puses – gan valsts, kas akcīzes nodoklī no šā uzņēmuma pērn dabūjusi par 13 miljoniem eiro vairāk nekā pirms trim gadiem, gan pati kompānija, kam peļņa augusi par 260 tūkstošiem eiro.

 

Citus, lielākos, cigarešu vairumtirgotājus analizēt ir grūtāk, jo tie izplata arī virkni pārtikas produktu, tādēļ finanšu dati nav salīdzināmi. Taču kopumā apgrozījumi un peļņa aug.

Smēķētāju priekus palīdz uzturēt piena pircēji

Bet, iespējams, tieši cigarešu vairumtirgotāju apetīte ir iemesls, kādēļ samazinās legālo tirdzniecības vietu skaits, par ko runā Tirgotāju asociācijas šefs Danusēvičs. Normatīvi paredz, ka maksimālo cigarešu pārdošanas cenu nosaka vairumtirgotājs, to uzrādot paciņas akcīzes markā. Teorētiski mazumtirgotājs jeb parastais veikalnieks smēķus varētu pārdot arī lētāk, taču arī ar maksimālo cenu šis rūpals nav īsti izdevīgs. To pētījumā noskaidrojusi Konkurences padome.

«Bēda, kāpēc mēs vispār sākām tirgus uzraudzību, bija tajā, ka mazumtirgotāji pie mums vērsās ar sūdzību, ka vairumtirgotāji samazina viņiem atvēlēto peļņas daļu,» stāsta galvenā eksperte mazumtirdzniecības jomā Sanita Uljane.

Tirgus uzraudzībā konstatēts, ka maksimālā noteiktā cigarešu cena konkurenci kropļo visvairāk.

No summas, ko samaksājam par paciņu smēķu, 81% saņem valsts.

Nepilna piektā daļa ir ražošanas izmaksas. Savukārt vairumtirgotājs peļņu nolemj sadalīt brālīgi – viens procents viņam un viens procents mazumtirgotājam.

«Tas nebūt neatbilst normālai ekonomikas videi, ja tu šo preci tirgo tālāk ar mērķi nopelnīt. Tāpēc mazumtirgotāji cigarešu pārdošanu dabū kompensēt no citu preču tirgošanas.

Līdz ar to sanāk, ka cigarešu patērētājus palīdz sponsorēt tie, kas patērē, piemēram, pienu,» vērtē Uljane.

Taču Konkurences padome nedrīkst pateikt, cik drīkst pelnīt vairumtirgotājs un cik jāatvēl veikalniekam.

Trīs eiro vietā - vismaz 3,15

Latvija pagaidām negrasās uzrunāt Eiropas Komisiju, lai tā atceltu maksimālās cenas ierobežojumu cigaretēm. Jo vismaz budžeta ieņēmumi rāda, ka arī ar līdzšinējo kārtību valsts maks legālo pīpmaņu dēļ ir ieguvējs. Šā gada deviņos mēnešos akcīzes nodoklī par cigaretēm iekasēti 143,74 miljoni eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā tādā pašā laikā pērn, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču aprites daļas vadītāja vietniece Ieva Liepiņa.

«Tādējādi gan cigarešu legālā tirgus pieaugums, gan akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums vairāku gadu laikā iet uz augšu,» viņa secina.

Un to kā labu budžeta papildināšanas instrumentu atklājusi valsts, kas lēmusi ar nākamo gadu akcīzes nodokli kāpināt straujāk. Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktora vietniece Jolanta Krastiņa saka, ka nodoklis cigaretēm nākamgad kāps par 10 – 11%, bet pēc gada – vēl par četriem.

Tātad, paciņa, kas pašlaik maksā trīs eiro, nodokļa kāpuma dēļ nākamgad kļūs par 15 centiem dārgāka. Tomēr pat tad, ja nodokļa ieņēmumi kritīs, Finanšu ministrija daudz nebēdāšot, atzīst Krastiņa: «Ņemot vērā, ka cigaretes noteikti nav tas veselībai nepieciešamākais produkts, ar šo nodokli tiek sasniegts mērķis samazināt cigarešu patēriņu un smēķēšanu kā tādu.»

Tomēr maz ticams, ka Finanšu ministrija kā valsts maka turētāja būtu tik tieši noraizējusies par iedzīvotāju veselību. Varbūt vien tādā aspektā, ka akcīzes nodokļa ieņēmumu plāni nākamgad iezīmēti lielāki par šo gadu daļēji ar mērķi audzēt izdevumus veselības nozarei. Vēl mazāk ticams, ka vairumtirgotāji paciņu cenu audzēs tikai par nodokļa tiesu, jo kārdinājums pielikt arī savai peļņas daļai pašsaprotami saglabāsies.

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes Izlūkošanas daļas vadītājs Dairis Aniņš gan pieļauj, ka augs arī nelegālo darboņu kārdinājums:

«Jā, protams, jebkuras straujas akcīzes likmes celšanas nozīmē, ka gala cena pieaug strauji.

Teritorija kļūst pievilcīga, un spiediens realizēt [kontrabandas] produkciju kļūst lielāks.»

Tomēr, tā kā nākamgad eksperti sola, ka iedzīvotāju ienākumi turpinās augt un ekonomika aizvien karsīs, iespējams, legālo cigarešu cenu kāpums ietekmēs tikai pašu pīpmaņu maciņus.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti