Minhenes Drošības konferences centrā – karš Ukrainā
Vācijā sākusies ikgadējā Minhenes Drošības konference.
Konferences uzmanības centrā ir karš Ukrainā.
Konferences dalībnieki meklē atbildes uz jautājumiem, kāpēc sākās Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā, kā saukt Krieviju pie atbildības un kādas sekas šis karš ir atstājis uz globālo ekonomiku.
Krievija konferencē nav pārstāvēta.
Minhenes Drošības konferencē piedalās arī Latvijas prezidents Egils Levits.
Latvijas Radio viņš atzina, ka gada laikā Rietumi ir sapratuši, ka Krievija ir agresīva valsts un ka ir jāatrod pareizais veids, kā ar šādu valsti apieties.
Vācijas kanclers aicina sūtīt tankus Ukrainai
Sabiedrotiem, kuru rīcībā ir kaujas spējīgi tanki, tie bez kavēšanās ir jāpiešķir Ukrainai, lai palīdzētu tai cīņā pret Krievijas militāro agresiju.
Tā Minhenes Drošības konferencē paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Viņš arī uzsvēra nepieciešamību dokumentēt Krievijas kara noziegumus Ukrainā un tiesāt vainīgos.
Ukrainā vairākas apšaudes
Piektdienas, 17. februāra, rītā Ukrainā notikušas vairākas Krievijas spēku veiktas apšaudes.
Raķešu triecienam pakļauta Harkiva, sprādzieni dzirdēti arī Belgorodā.
Diennakts laikā Ukrainas virzienā raidītas vairāk nekā 40 dažāda veida raķetes.
Vēlas konferenci par Eiropas pretgaisa aizsardzību
Francijas prezidents Emanuels Makrons ierosinājis Parīzē sarīkot konferenci par Eiropas pretgaisa aizsardzību.
Par to viņš paziņojis Minhenes Drošības konferencē.
Kontinentam arī esot jāveic milzīgi ieguldījumi aizsardzībā, ja eiropieši vēlas mieru.
Makrons arī pavēstīja, ka jau jāsāk gatavot nosacījumi mieram Ukrainā.
Latvija papildina nevēlamo personu sarakstu
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") nolēmis Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļaut trīs Krievijas pilsoņus.
Tie ir teātra darbinieki.
Viņi turpina aktīvi uzstāties Krievijas okupētajā Krimas pussalā.
Ņemot vērā Latvijas atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei, šādu personu ieceļošana un uzstāšanās Latvijā neesot vēlama.
Konceptuāli atbalsta valsts budžetu
Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi šī gada budžeta projektu.
Lielākā nauda tajā paredzēts aizsardzībai, bet būtiskākās reformas tuvākajos gados nepieciešamas izglītības un veselības jomā.
