Tas esot darīts, jo uzņēmumam "Vikom industry", kas izgatavoja "Maxima" metāla konstrukcijas, pašiem nebija sertificēta būvinženiera, pauda Sergets. Būvinženiera aizstāvis advokāts Artūrs Zvejsalnieks arī iepriekš uzstāja uz “Vikom industry” nozīmīgo lomu traģēdijā. Sergets arī stāstīja, ka taisījis principiālos ģeometriskos rasējumus - kā kopnei jāiederas projektā, bet "Vikom industry" - detalizāciju.
"Ne SIA "HND grupa", ne arī es personīgi nekad neesmu izstrādājis detalizētus jumta kopņu rasējumus. Par to, ka it kā esmu piedalījies detalizācijas projekta izstrādē, es uzzināju jau pēc traģēdijas, kad tiku izsaukts uz pratināšanu policijā. Tur man uzrādīja SIA "Vikom industry" izstrādātu detalizācijas projekta rasējumu kopijas ar it kā maniem parakstiem. Bet es nekad neesmu parakstījis šos rasējumus," liecināja Sergets.
Kopņu ražotāja “Vikom industry” dokumentācijā iepriekš konstatēti vairāki parakstu viltošanas gadījumi. Attiecībā uz Sergeta parakstu gan skaidra slēdziena nav - Valsts tiesu ekspertes pagājušajā sēdē pauda, ka parakstu salīdzināšanai trūkst grafiskā materiāla. Tomēr Sergeta advokāts padoties neplāno. Aizstāvība vēl šo to gatavojot attiecībā uz šo jautājumu.
Vienā no viņa vecajām liecībām atklājies, ka Sergeta birojā kratīšanas laikā atrasts cita apsūdzētā - būveksperta Andra Gulbja - zīmogs. Sergets tiesā pieļāva, ka Gulbis to tur aizmirsis, jo abi sadarbojušies vairākos projektos.
Pats Sergets sniegt komentārus Latvijas Radio atteicās. Būvinženiera pozīciju Latvijas Radio pauda viņa advokāts Zvejsalnieks. "Konkrētais sabrukušais elements, tātad šis kopņu, viduskopņu mezgls, to nav izstrādājis Sergets. To ir izstrādājis „Vikom industry”. Un, kā noskaidrojās šīs tiesas procesā, it kā šajā izstrādes procesā un pēc tam montāžas procesā piedalījās sertificēts inženieris, it kā [Andris] Kuļešovs, kura paraksts izrādījās viltots, kurš nekad tajā nav piedalījies. Un tā situācija ir tāda, ka Sergetam prasa atbildēt par to darbu, kas viņam nekad nav bijis pasūtīts, par ko ar viņu nekad nav bijis noslēgts līgums un kur viņš arī nav piedalījies. Tajā pašā laikā „Vikom industry”, kas apzināti bez sertifikāta, bez attiecīgām atļaujām izstrādāja šo detalizāciju, kurā arī ietilpa tas konkrētais mezgls un kuru arī izvēlējās un iemontēja, un ieskrūvēja šīs skrūves tajā mezglā, kuras rezultātā neizturēja, no tiem nav nekādas atbildības," stāstīja Zvejsalnieks.
Viņš teica, ka Sergeta liecība sagatavota rakstiski, lai viņš izteikto maksimāli precīzi. "Tas ir viens, otrkārt, visticamāk, tas pārvērstos par kaut kādu nevajadzīgu emocionālu un sasprindzinātu situāciju," norādīja advokāts.
Jautāts, vai tā nav izvairīšanās no prokuroru iespējamiem nepatīkamiem jautājumiem, Zvejsalnieks teica, ka jau pirmstiesas procesā ļoti plaši sniegtas atbildes uz dažādiem jautājumiem, un tāpēc liecība sniegta rakstveidā, lai nemēģinātu piesieties pie katra Sergeta teiktā vārda.
Pēc īsās Sergeta nolasītās liecības uzklausīšanas prokuratūra lūdza pārtraukumu, lai detalizēti iepazītos ar liecību saturu. Prokurors Agris Skradailis Sergeta sniegtās rakstveida liecības raksturoja kā „visai skopas”. Skradailis: „Nav pieminēti daudzi apstākļi, kas tika skaidroti visā plašajā tiesas procesā. Savukārt pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņam bija uzdoti dažādi jautājumi, viņš ir sniedzis savu skaidrojumu. Līdz ar to ir nepieciešams izvērtēt arī viņa liecības, kas sniegtas līdz lietas nodošanai prokuratūrā.”
"Šīs liecības ir iepriekš sagatavotas, liekot akcentus uz dažiem momentiem, bet daudzus momentus apejot," dzirdēto komentēja prokurors Kaspars Cakuls.
Skradailis stāstīja, ka cerēja - iepriekšējā tiesas sēdē Sergeta izteiktais viedoklis neliecināt nenozīmē neatbildēt uz procesa dalībnieku jautājumiem. "Bijām gatavi uzdot, jo šie jautājumi ir nozīmīgi, bet diemžēl nesagaidījām nekādu skaidrojumu," teica prokurors. Viņš ir gatavs, ka visi apsūdzētie varētu rīkoties līdzīgi.
Prokurors gan uzsvēra, ka apsūdzētajiem ir tiesības neliecināt vispār, un valsts apsūdzības virzītājiem viņu vaina jāspēj pierādīt tik un tā.
Vēlāk lielāko sēdes daļu tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības. Tajās būvinženieris paudis savu viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem. Šajās iepriekš sniegtajās liecībās viņš vērtējis, ka lielveikala „Maxima” jumta sagrūšana varētu būt saistīta ar iepriekš būvniecības laikā notikušo ugunsgrēku, ūdens uzkrāšanos uz jumta, kas varēja radīt papildu slodzi, kā arī ar materiālu krājumiem uz jumta. Uzklausīt apsūdzēto liecības šoreiz uz tiesas sēdi ieradās arī virkne cietušo. Viņu vidū arī Stepans Lovčijs un bojāgājušā Edgara Reinfelda vecmamma Austrīte Žarikova.
"Es vienkārši nācu speciāli paklausīties, ko viņi teiks un kā viņi teiks, un kā viņi attaisnosies. Bet es jums teikšu tā, ka viņi ļoti spēcīgi sagatavoti no advokātu puses. Spēcīgi. Viņiem visas atbildes ir advokātu rakstītas. Viss jau iepriekš uzrakstīts. Paši viņi nesaka neko, jo baidās lieku vārdu pateikt. Viņiem vajadzētu uz mūsu jautājumiem atbildēt. Paskatīties acīs," sacīja Žarikova.
Nākamā tiesas sēde paredzēta ceturtdien, kad turpinās uzklausīt apsūdzēto liecības. Nākamais liecības sniegs veikala projekta būv-ekspertīzes veicējs Andris Gulbis.
KONTEKSTS:
Lai skatītu apjomīgo lietu par Zolitūdes traģēdiju, kurā zem veikala "Maxima" iegruvušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl desmitiem tika ievainoti, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015.gada 8.decembrī. Sākotnēji tiesā skatīti procesuāli jautājumi, bet pēc vairākiem mēnešiem sākta cietušo un liecinieku nopratināšana.
Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu kopumā deviņiem cilvēkiem. Pieciem no viņiem prokuratūra izvirzījusi apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas. Šīs apsūdzības uzrādītas būvinženierim Sergetam, ēkas projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, lielveikala projekta autoram arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.
Sergets ir vienīgais īpašnieks projektēšanas uzņēmumam "HND grupas". Uzņēmums savulaik tika nolīgts izstrādāt nu jau sagruvušā veikala “Maxima” būvkonstrukcijas. Gadu pēc traģēdijas Sergeta advokāts noliedza bažas, ka uzņēmums pēkšņi pazudīs. Taču 2018.gadā pasludināta "HND grupa" maksātnespēja, kas arī aizkavēja krimināllietas iztiesāšanu.
