Ziņojumā atzīts, ka turpina pieaugt gan ārēji, gan iekšēji izaicinājumi, kas rada spiedienu uz pašreizējo kārtību un līdz ar to arī uz Latvijas drošību. Krievija nemainīgi uztur konfrontācijas kursu ar Rietumiem un turpina rīkoties pretēji starptautisko tiesību principiem.
Dokumentā uzsvērts, ka NATO klātbūtne reģionā ir tieša atbilde Krievijas agresijai pret Ukrainu. "Krievijas spēju stiprināšana Baltijas reģionā saistāma ar centieniem iegūt priekšrocības potenciāla konflikta ar NATO gadījumā, kaut arī tiešas sadursmes varbūtība joprojām vērtējama kā zema. Tādi soļi kā “Iskander” raķešu kompleksu izvietošana Kaļiņingradas apgabalā un raķešu šaušanas mācības mūsu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir apzināta spēka demonstrēšana ar mērķi izaicināt Latvijas Eiroatlantisko kursu un radīt nedrošību Latvijas iedzīvotājos," rakstīts ministra ziņojumā par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā.
Vienlaikus līdzās konvencionāliem draudiem arvien spēcīgāk izpaužas arī hibrīdais apdraudējums, kur līdzās militāriem līdzekļiem tiek izmantoti dažādi nemilitāri instrumenti, tostarp kiberuzbrukumi un propaganda.
Informācijas tehnoloģijas, kurām ir strauji pieaugoša ietekme politiskajos, ekonomikas un sociālajos procesos, tiek arvien aktīvāk izmantotas ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi vājināt demokrātiskas un atvērtas sabiedrības, pausts ziņojumā.
Reaģējot uz to, ka hibrīdā apdraudējuma izpausmes šobrīd kļūst arvien intensīvākas un tām tiek pievērsta pieaugoša uzmanība arī NATO un Eiropas Savienības līmenī, ir svarīgi attīstīt izpratni, ka jaunie un tradicionālie (militārie) izaicinājumi ir savstarpēji papildinoši, nevis nošķirti, un līdz ar to arī atbildei uz tiem ir jābūt visaptverošai. Lai uzlabotu kiberdrošību, Latvija ir ieinteresēta aktīvā un mērķtiecīgā starptautiskajā sadarbībā. Mūsu valsts atbalsta jēgpilnu esošo ar kiberdrošību saistīto starptautisko mehānismu izmantošanu un esošo starptautisko normu un tiesību piemērošanu kā fiziskā, tā arī virtuālā vidē.
Lai arī 2018. gads iezīmējās ar vairākām pozitīvām tendencēm starptautiskā terorisma apkarošanas jomā, tā radītais apdraudējums joprojām ir viens no nopietnākajiem izaicinājumiem ne tikai pasaulē un Eiropā, bet ietekmē arī Latvijas valstspiederīgo drošību un ekonomiskās intereses. Latvijas nacionālās drošības interesēs ir aktīva iesaiste vienotas pretterorisma politikas īstenošanā kopa ar sabiedrotajiem, lai cīnītos ar terorisma cēloņiem, nepieļautu tā izplatību un novērstu tā sekas. Vēršanās pret terorisma finansēšanu un ārvalstu teroristu kaujiniekiem, kā arī radikalizācijas novēršana ir prioritāri jautājumi ANO, NATO un ES formātos, kuros Latvija turpinās sadarbību ar partneriem terorisma apkarošanā un radikalizācijas novēršanā, uzsvērts ziņojumā.
Nākamā gada sākumā Saeimā norisināsies tradicionālās ārpolitikas debates, kurās deputātiem par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos ziņo ārlietu ministrs. Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16. janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību Eiropas Savienības jautājumos.
