Alīda, Bruno, Zenoks, Vitālijs, Ārija, Antons, Virginija, Ingrīda un citi. Šodien Mārtiņa baznīcā īpašā dievkalpojumā aizlūdza par cilvēkiem, kuri pēc nāves sevi ziedojuši anatomikumam, ļaujot medicīnas studentiem preparēt īstu cilvēku, mācoties par audiem, muskuļiem, kauliem un iekšējiem orgāniem.
Šo cilvēku ķermeņi bijis mācību materiāls gadiem ilgi. Tagad viņi kremēti.
"Cilvēks ir unikāls savā struktūrā. Un tas, ko varam atrast cilvēkā, nekad nebūs atrodams uz plastmasas modeļiem. Un mums ir jāmācās no cilvēka," stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas un antropoloģijas institūta direktore Māra Pilmane.
"Visas Latvijas ārstu paaudzes ir mācījušās anatomikumā, jo cilvēks ir unikāls, un tās zināšanas var iegūt, tikai mācoties no īstiem audiem. Un šie cilvēki ir ziedojuši pašu dārgāko, lai ārsti iegūtu zināšanas un atdotu tās sabiedrībai," piebilst Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons.
Agrāk pelnus apraka anatomikuma dārzā. Šāda kremēšana un apbedīšana īpaši ierādītā vietā Mārtiņa kapos notiek kopš 2015. gada, kad zemē guldīja astoņas urnas ar 29 cilvēku pīšļiem, daži bija vēl no padomju gadiem. Un šī ir unikāla tradīcija visā Baltijā.
"Milzīga pateicība tiem cilvēkiem, kas ļāva mums kļūt par labiem ārstiem.
Jo lielai daļai materiālās vērtības ir priekšplānā, bet te ir tā došana," saka RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītāja Gunta Ancāne.
Izvadītāju vidū ir Kaiva Zariņa, 4. studiju gada studente. "Tas ir daļēji arī studenta goda jautājums. Izrādīt cieņu tiem, kuri mums deva iespēju mācīties uz sevis."
Kaiva saka, ka mācību laikā anatomikumā studenti mirušos cilvēkus vairāk uztver kā mācību materiālu. Emocijas ir pēc tam. Bet praktiskās nodarbības ļauj saprast, kādā jomā specializēties. "Es negribu būt ķirurgs, mani vairāk interesē cēloņsakarības, varbūt ģimenes medicīna, varbūt ģenētika."