No oktobra sācies lašu un taimiņu zvejas lieguma periods, un šajā laikā VVD inspektori kāpj laivās, lai nakts aizsegā mēģinātu apturēt nelikumīgu lašveidīgo ieguvi. Ventas upē nelikumīga zivju iegūšana bieži notiek naktīs. Lai varētu piemērot sodus, jābūt pierādījumiem.
"Tā mēs arī strādājam. Grupa, trīs cilvēki, bet nekad viens. Šos indivīdus ir ļoti grūti notvert, viņi arī pārvietojas naktī, tumsā, bailīgi, jo viņi arī apzinās tos riskus," stāstīja VVD Kurzemes reģionālās vides pārvaldes zvejas kontroles daļas vadītājs Ruslans Pečulis.
Nārsta laikā laši no Baltijas jūras pa lielākajām upēm virzās uz tradicionālajām nārsta vietām, kur kļūst viegli pieejami maluzvejniekiem.
"Tur ir arī cilvēki, kas stāv uz vakts, kas ziņo par mums.
Diemžēl mums ir arī informācija, ka ir cilvēki, kas dzīvo gar upes krastu un kas ziņo par mūsu kustībām, un diemžēl VID inspektori tiek izsekoti.
To mēs esam izsecinājuši no gadījumiem, kas balstās uz faktiem. Mēs zinām viņu vārdus un uzvārdus, bet mums viņi ir jānoķer pie rokas, to darot!" teica VVD pārstāvis.
Zinātniskā institūta "Bior" pētnieki skaidroja, ka lasim labvēlīgākā upe šobrīd ir Salaca, kur maluzvejnieku ķeršanā aktīvi iesaistās vietējie makšķernieki. Savukārt Ventā un Gaujā lašiem nārstot kļūst arvien grūtāk, jo mainās upes gultne, kā arī siltās vasarās līdzšinējās nārstošanas vietas aizaug.
Piemēram, pagājušajā gadā Ventā pie Kuldīgas zinātnieki neatrada nevienu izdzīvojošu zivju mazuli, kas liecina, ka laši Ventā kļūst apdraudēti.
"Ventas gadījumā tīrīšana var pat aizdzīt to vērtīgo materiālu kaut kur uz leju. Šogad vasarā mēs Kuldīgā pie Rumbas parauglaukumā nevienu lašu mazuli nenoķērām. Ir gaužām bēdīga tā situācija.''
Vakarnakts reidā Kurzemē arī Užavas un Rīvas upēs ir izņemti nelikumīgi tīkli.
VVD inspektori aicina sabiedrību ziņot, ja rodas aizdomas par maluzvejniecību. Valsts policijas Ventspils iecirknī līdz šim gan nav ierosināta neviena, bet Kuldīgā vien divas krimināllietas par nelikumīgu zveju, jo trūkst pierādījumu.
Pagājušajā gadā Ventā lieguma laikā izņemti 72 maluzvejnieku tīkli, bet šogad no 1. septembra līdz šodienai – 33 tīkli.
