Kembridžas Universitāte e-pasta vēstulē Latvijas Televīzijai norādījusi, ka lēmums neatzīt par derīgiem Latvijas vidējās izglītības atestātus balstīts uz diviem apstākļiem:
"Kembridžas uzņemšanas politika ārzemju studentiem ir balstīta uz iepriekšējo [šīs valsts] pretendentu zināšanām, kā arī uz informāciju, ko mums sniedz atbildīgās aģentūras. Gan Lielbritānijas Augstskolu un koledžu uzņemšanas serviss [UCAS], gan aģentūra, kas apkopo informāciju par izglītību citās pasaules valstīs [UK NARIC], šobrīd norāda, ka Latvijas atestāts ir pielīdzināms Lielbritānijas vispārējās izglītības sertifikāta līmenim, nevis A līmenim."
Kāda tad ir atšķirība starp šiem līmeņiem? Lielbritānijā vispārējās izglītības eksāmenus skolēni kārto jau 15-16 gadu vecumā, kas atbilst mūsu pamatskolas beigām. Bet vidusskolas gados specializējas tikai trīs līdz piecos priekšmetos, gala rezultātā tajos saņemot A līmeņa diplomu.
Salīdzinājumam, mūsu vidusskolēni izvēlas kādu no virzieniem – piemēram, humanitāro vai dabaszinātņu – taču turpina mācīties krietni vairāk priekšmetu nekā briti, turklāt nevienu izteikti padziļināti.
No Kembridžas vēstules saprotams, ka tieši šis apstāklis viņus neapmierina. Kembridžas Universitāte saņēmusi arī Latvijas Valsts izglītības satura centra (VISC) vēstuli un gatavo atbildes uz jautājumu, kas prestižo augstskolu neapmierina mūsu vidējā izglītībā.
VISC atzīst - zināma zināšanu plaisa starp abu valstu jauniešiem tur var veidoties, tāpēc tiek apsvērta iespēja vidusskolas posmā Latvijā atgriezties pie priekšmetu mācīšanās dažādās grūtības pakāpēs.
"Latvijā agrāk – pirms 10 gadiem, ja nemaldos līdz 2001. vai 2002.gadam - arī bija šis dalījums, ka šo pašu priekšmetu vidusskolā varēja mācīties gan profilkursa līmenī padziļināti ar attiecīgu eksāmenu, gan pamatlīmenī ar parasto eksāmenu. Es ļoti pieļauju, ka, runājot par vidusskolas izglītību, mēs raudzīsimies, lai mēs varētu attīstīt šo programmu vairāk individualizētu – respektīvi, ar lielāku iespēju skolēniem gan specializēties noteiktu jomu priekšmetos, gan arī apgūt tās padziļinātā līmenī," norādīja VISC vadītājs Guntars Catlaks.
Jau vēstīts, ka, lai iekļūtu Kembridžas vai citās prestižākajās britu augstskolās, ar Latvijas vidusskolas diplomu ir par maz. Piemēram, Edgars Kembridžā tika pateicoties uzvarām pasaules līmeņa olimpiādēs.
"Lietuvas eksāmenu ņem, Igaunijas eksāmenu ņem! Es izgāju cauri visam Eiropas Savienības sarakstam un es pamanīju, ka Latvija ir tā vienīgā valsts Eiropā, vienīgā valsts, kuras valsts eksāmenu neatzīst!" iepriekš norādīja Edgars.
Ja ielūkojas aģentūras UCAS jaunākajā ziņojumā par vidējās izglītības līmeņiem dažādās pasaules valstīs, tad redzams, ka par lielu daļu dati atjaunoti vēl šogad. Šo valstu vidū arī Lietuva un Igaunija. Tikmēr par Latviju dati pēdējoreiz pārskatīti pirms 2010.gada. Vērtēšanas procesā ņemt vērā šādu informāciju ir akmens augstskolas lauciņā, uzskata izglītības satura centrā.
"Protams, ka viņi var izdarīt savas izvēles, taču viņi nedrīkst diskriminēt. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, nav šādu atšķirību starp Baltijas izglītības sistēmām. Ja viņi tiešām ir lietojuši vecus datus vai vecu informāciju, tad mēs esam šobrīd šajā vēstulē arī to skaidri norādījuši un aizsūtījuši jaunāko informāciju," atzīmē VISC vadītājs.
Vienlaikus Catlaks norāda – ikdienā izglītības satura centrs nenodarbojas ar informācijas izsūtīšanu augstskolām vai izglītības aģentūrām. Šādu informāciju viņi sniedz, ja tiek atsūtīts attiecīgs pieprasījums.
