Gustavam ir 11 gadi. Tētis viņu piesprādzē pie trīsriteņa un viņi kopā dodas stundām garās pastaigās, klausoties klusumā un jūras šalkoņā. Zēnam ir smagi funkcionāli traucējumi, autisms smagā formā un epilepsija. Viņš mācās speciālajā skolā.
Taču vēl dienu pirms mācību sākuma viņam nav veikts Covid-19 tests, jo nevienam nav skaidrs, kā to izdarīt, nenodarot pāri bērnam.
"Viņam nevar pateikt – "tu pasēdi nekustīgi piecas sekundes vai desmit", viņam nevar pateikt – "atver muti". Viņš to nedara. Mums ir vienreiz bijusi vajadzība veikt Covid-19 testu, viņš bija jātur diviem cilvēkiem," stāstīja zēna mamma Linda Tellgrena.
Nav negatīva testa – nav klātienes mācību. Tas ir viss, kas šobrīd zināms īpašo bērnu vecākiem, kuru bērni nevar izpildīt uzdevumu – piepildīt siekalu trauku.
Rīgas 5. pamatskolā gandrīz viss sagatavots bērnu sagaidīšanai, skolotāji sarūpējuši pat dāvanas, tomēr aptuveni piektā daļa bērnu nevarēs sākt mācības klātienē, jo veselības stāvokļa dēļ nevar veikt Covid-19 testu.
Skolā vēl veic pēdējos sagatavošanās darbus un gaida bērnus. Taču atbilžu uz satraukto vecāku zvaniem joprojām nav – ko darīt, lai skolas solā varētu sēsties arī tie aptuveni 40 šīs skolas īpašie bērni, kurus ierastā veidā nevar pārbaudīt.
"Joprojām nav tieši uz šo jautājumu atbildes.
Mums ir atbildes uz daudziem jautājumiem, bet tikai ne uz šo, kā rīkoties šajā gadījumā, ja nevar notestēt bērnu,"
stāstīja Rīgas 5. pamatskolas “Attīstības centrs” direktores vietniece Amanda Zariņa.
Cik visā Latvijā ir šādu bērnu, kuriem laboratorijas nav piemeklējušas citādākas testa iespējas, precīzi nav zināms. Tiesībsarga birojam vairākas speciālās skolas apstiprinājušas, ka visi bērni nodevuši siekalu testus, bet netrūkst skolu, kurās virkne bērnu palikuši nepārbaudīti. Tiesībsarga birojā uzsvēra – šis jautājums ir jāatrisina rītdienas laikā, ir jāatrod iespēja bērnus testēt.
"Šie bērni tiek izslēgti no izglītības sistēmas, un tāda situācija nedrīkst rasties, tā ir diskriminācija uz veselības stāvokļa pamata," sacīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Izglītības un zinātnes ministrijā norādīja, ka jautājums ir Veselības ministrijas (VM) ziņā. VM uzsvēra, ka laboratorijām ir uzdots atrast piemērotākos testu veidus.
"Es domāju, ka tas ir tuvāko dienu jautājums, lai atrisinātos un mācību process uzsāktos normāli. Šie gadījumi droši vien nebūs daudz, mēs nevaram runāt par masveidīgu gadījumu skaitu, bet tos individuālos gadījumus arī atrisinās," solīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Kāds būs risinājums un kad Gustavs varēs atgriezties skolā, ar nepacietību gaida arī Tellgrenu ģimenē.
