Valdībā pieņemts lēmums izslēgt Kristīni Jarinovsku no Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisijas. Jarinovskai pārmesta neizdarība un pat pētniecības darba kavēšana. Vienlaikus arī komisijas vadītājs plāno iesniegt atlūgumu, jo Tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA) panākto Jarinovskas izslēgšanu sauc par politiski motivētu, kā arī nedemokrātisku. Savukārt Tieslietu ministrija uzskata, ka komisijas sastāvā vēl pakāpeniski jāveic izmaiņas, papildinot to ar kvalificētiem un strādāt motivētiem komisijas locekļiem.
Tieslietu ministrijas ieskatā valsts drošības komitejas izpētes komisija patlaban nespēj pilnvērtīgi veikt likumā noteiktos uzdevumus un atbilstošu piešķirtā finansējuma izlietojumu. Tādēļ ministrija rosināja veikt izmaiņas komisijas sastāvā, ko valdība šodien apstiprinājusi, no pētniecības atstādinot Kristīni Jarinovsku.
"Ministrija uzskata, ka darbs tiek dezorganizēts, jo sēdes netiek apmeklētas, un ar komisiju nevaram vienoties par rīcības plānu, kādi pētījumi tiks veikti šogad un kāds tam pretī ir finansējums, jo kopējo budžetu mēs visi zinām, bet ir jābūt pretī konkrētiem pētījumiem," saka Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.
Plāns, kādus pētījumus komisija veiks līdz 2018. gadam, iesniegts tikai 13. martā, tādēļ budžeta līdzekļi šim darbam vēl netiekot tērēti. Tieslietu ministrijas ieskatā izpētes process komisijā jau tiek kavēts, tādēļ Jarinovskas atstādināšana neko nemainīšot darba virzībā.
Savukārt pašreizējais VDK izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris Tieslietu ministrijas rīcības dēļ darbu komisijā grasās atstāt un kolēģes atcelšanu sauc par absolūti nepamatotu, turklāt komisija aicinājusi iepriekš Dzintaru Rasnaču vēl apspriest šo jautājumu, ko ministrs atteicis.
"Motivācijas trūkuma pārmetumi VDK komisijas locekļiem nav pamatoti. Šodien Tieslietu ministrijas rezolūcijā bija ierakstīts - pakāpeniski izmainīt komisijas sastāvu, kas nozīmē, ka mums arī nākotnē jārēķinās ar vēl kādām sastāva izmaiņām, kas traucē ilgtermiņa darbu. Un arī [Laimdota] Straujuma šodien rosināja, ka komisijai varētu būt tikai pārraudzības funkcija. Proti, tā tikai sanāk kopā un kaut ko vēlāk apstiprina, bet Rasnača kungs ir "lielais zinātņu tēvs", kas vēlāk visu apstiprina un ņem atbildību par pētniecības rezultātiem. Tad jautājums, vai šis nav vairāk politisks darbs jeb pasūtījums, jo no zinātniskuma es vairs nezinu, vai te kaut kas iznāks," saka Kangeris.
Uz jautājuma izskatīšanu valdības sēdē gan pati Jarinovska nebija ieradusies. Bet Tieslietu ministrija vēl apstiprināja, ka pārskatīs visu VDK izpētes komisijas sarakstu un spriedīs par tā papildināšanu ar vēl kādiem zinātniekiem, jo atsevišķas personas esot arī informējuši ministriju par vēlmi darboties, taču vārdus pagaidām nenosauc.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs Ministru kabinetā panācis komisijas priekšsēdētāja vietnieces politiski motivētu izslēgšanas pieļaušanu, un tas ir nosodāms nedemokrātisks lēmums, arī paziņojumā medijiem norāda Kangeris.
Komisijas viedokli, kas noraidīja personālsastāva maiņu, ministrs nav ņēmis vērā. Komisija jau 27. februāra sēdē asi nosodīja mēģinājumu izslēgt komisijas priekšsēdētāja vietnieci, norādot, ka tam nav nekāda objektīva pamata.
Rasnača deklarētais, ka ministrija ir atbildīga par VDK zinātniskās izpētes komisijas darba rezultātiem, nav raksturīgs demokrātiskām valstīm tipiskam nošķīrumam starp politiku un zinātni, kā arī rada aizdomas par lēmuma pieņemšanas patiesajiem motīviem.
“Zinātnieki neļaus izmantoties kā dekorācijas, kas danco pēc politiķu stabules,” uzsver Kangeris. Tieslietu ministrijas anotācijā 17. marta Ministru kabineta sēdei vēl teikts, ka Tieslietu ministrija “pakāpeniski” vēlas veikt izmaiņas komisijas sastāvā.
Saeima 2014. gadā aizstāja likumā par bijušās VDK dokumentu izmantošanu 1. pantā “politisku izvērtēšanu” ar “zinātnisku izvērtēšanu”.
Ja valdība vēlas likumdevēja lēmumu izpildīt, tai ir jādod VDK zinātniskā neatkarība, nošķirta no ministrijām un valdības politiķiem, kā arī iespēja pašai lemt par piešķirto finanšu līdzekļu lietderīgu izlietojumu.
VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, jo jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.
