Nevalstiskajām organizācijām ir pēdējais brīdi lauzt „mazā brāļa” sajūtu, gribam, lai pie sarunu galda ar pašvaldību esam līdzvērtīgās pozīcijās, jo savu pilsētu un valsti veidojam kopā. Šī atziņa, kas izskanēja sadarbības memoranda parakstīšanas brīdī, tad arī raksturo vienu no mērķiem un, kā stāsta nodibinājuma „Fonds ''Iespēju tilts''” valdes priekšsēdētāja Zita Gustavsone, memorands nosaka vadlīnijas, kurās varētu savu darbu ieguldīt nevalstiskās organizācijas:
''Tas ir divu gadu darba rezultāts - tikāmies, apspriedām, kāds tieši mūsu kā nevalstisko organizāciju pienesums varētu būt pašvaldībai un pilsētai kopumā, tā kā mums gribējās tādu konkrētāku dokumentu, konkrētus uzdevumus, kurus mēs varam veikt un dot ieguldījumu pilsētas attīstībai, jo nevalstiskās organizācijas jau ir vistuvāk šī mērķgrupām.''
To, ka NVO jau arī līdz šim veic šo uzdevumu – uzklausīt iedzīvotāju problēmas, interesējošos jautājumus un tālāk tos risināt kopīgi ar pašvaldības speciālistiem, atzinīgi vērtē Valmieras sociālo lietu pārvaldes vadītāja Sandra Kārkliņa:
''Esam kopā domājuši par to, lai kopīgi veidotu drošības tīklu katram Valmieras iedzīvotājam kādā krīzes situācijā, un nevalstiskās organizācijas varbūt vēl vairāk redz kādas cilvēku grupas, kuras nenāk uz pašvaldību. Ir cilvēki, kuri nenāk uz pašvaldību kaut ko prasīt vai lūgt, bet viņi zina, kur ir šīs nevalstiskās organizācijas, un viņi iet uz turieni, un tas ir labi, ka viņiem ir iespējas izvēlēties, kur saņemt šo sociālo palīdzību vai sociālo pakalpojumu.''
Valmieras novada fonda vadītājs Ansis Bērziņš vērtē, ka nevalstiskās organizācijas nebūt vēl neliek lietā visus savus spēkus un to darbība nereti ir formāla vai arī pietrūkst uzdrīkstēšanās.
''Varbūt, ka brīžiem organizāciju pašu cilvēku vidū nebija šīs sajūtas, ka vārti ir vaļā, nu tad šis memorands skaidri un gaiši pasaka, ka tie vārti ir vaļā - ej un saki, ja tev kāds priekšlikums vai ideja. Nu man gribētos cerēt, ka savukārt no pašvaldības puses šis memorands iedos tādu papildus administratīvo atbalstu, kā tieši organizācijām pietrūkst, jo lielākā daļa šo sociālā darba organizāciju ir uz brīvprātīgo darbu balstītas, tas nozīmē, ka ir atkarīgas no cilvēku pašu iniciatīvas. Līdz ar to ir svarīgi, ka pašvaldība, kurai ir tas administratīvais aparāts, lai viņa sniegtu šo atbalstu,'' saka Bērziņš.
Kopīgi izstrādājot sadarbības memorandu, aktualizējies vēl kāds darbs, kas kopīgi būtu veicams nevalstiskajām organizācijām - un tā ir kopīga atbalsta centra izveide Vidzemē.
''Vidzeme šobrīd ir vienīgais reģions Latvijā, kurā nav tāda viena visaptveroša NVO atbalsta centra, bet organizācijām ir svarīgi, ka ir pieejamas konsultācijas par grāmatvedību, juridiskiem jautājumiem, projektu sagatavošanu. Tad šis Vidzemes NVO centrs varētu būt tā vieta, kas palīdz, ar mācīšanos, citkārt ar tehniskām lietām,” uzskata Bērziņš.
Valmierā ir reģistrētas vairāk nekā simt nevalstiskās organizācijas, šo memorandu parakstīja 16 sociālās jomas organizācijas, tādēļ, kā uzskata sadarbības memoranda izstrādes koordinators Andris Klepers, ir iespējas sadarbībā iesaistīt vēl plašāku sabiedrības loku.
''Tas sākuma dokuments jau ir veidots kā jumts visām organizācijām, tikpat labi tās ir kultūras, vides, vai sporta [organizācijas], un var prognozēt, ka ar laiku pievienosies arī citas organizācijas, un šeit mēs skatāmies plašākā nozīmē, kā sabiedrībai kļūt labākai, un nevalstiskais sektors ir viena no atslēgām, kā to tuvināt,'' ir pārliecināts Klepers.
Valmierā parakstītais nevalstisko organizāciju un pašvaldības sadarbības memorands paredz arī no pašvaldības puses atklātības principu ievērošanu lēmumu pieņemšanā un īstenošanā.
