Paredzēts, ka aizsardzības finansējums tiks nodrošināts 2,25% apmērā no IKP 2023. gadā, 2,4% no IKP 2024. gadā un 2,5% no IKP 2025. gadā. Tas paredzēts, lai stiprinātu valsts drošību un aizsardzību, un nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju paātrinātu attīstību.
Finansējumu plānots novirzīt NBS līdzšinējo spēju stiprināšanai un atsevišķu spēju ieviešanas paātrināšanai, piemēram, loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, vidējās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai.
Papildu finansējums ļaus sasniegt arī NBS personāla piesaistes mērķus, ņemot vērā to, ka personāla nodrošinājums ir būtisks katras spējas ekipējuma izmantošanai.
Aizsardzības ministrijai vēl arī uzdots grozījumu Valsts aizsardzības finansēšanas likumā stāšanās spēkā iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par izdevumu palielinājuma 2023., 2024. un 2025. gadā sadalījumu pa konkrētiem pasākumiem un budžeta programmām/apakšprogrammām, pievienojot detalizētus izdevumu aprēķinus. FM pēc attiecīgās informācijas saņemšanas uzdots precizēt Aizsardzības ministrijas budžeta bāzes izdevumus 2023., 2024. un 2025. gadam.
KONTEKSTS:
Aizsardzības budžets jāpalielina, lai stiprinātu Latvijas aizsardzības spējas, ievērojot Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošos ģeopolitiskos riskus, teikts grozījumu anotācijā.
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
