Jolanta Vjakse ir Vidzemes attīstības aģentūras direktore un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte reģionālās attīstības jautājumos. Vjakse darbojusies dažādos Latvijas un starptautiskās sadarbības projektos uzņēmējdarbības attīstīšanas, izglītības vides jautājumu uzlabošanas jomās. Viņa strādā kā vieslektore Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas un sabiedrības vadības fakultātē. LLU Vjakse ieguvusi arī ekonomikas maģistra grādu reģionālās ekonomikas un plānošanas jautājumos un pārtikas tehnologa inženiera diplomu.
Daugavpils Universitātes padomi veido Valsts prezidenta virzītais pārstāvis Toms Torims, augstskolas Senāta virzītie pārstāvji Rita Baltere, Jānis Kudiņš, Uldis Valainis un trīs sabiedrības pārstāvji, kurus izvirza Ministru kabinets: Jolanta Vjakse un iepriekš valdībā apstiprinātie Vita Balode-Andrūsa un Māris Bozovičs.
Gatis Ginters vadījis Latvijas Investīciju attīstības aģentūru Norvēģijā un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes Biznesa attīstības un marketinga nodaļu, darbojies Liepājas Valsts tehnikuma konventā un citās organizācijās. Ginters ir “Norplast Liepāja”, LSEZ, valdes loceklis, ieguvis maģistra grādu ekonomikā LLU, studējis Starptautiskajā Jūras transporta akadēmijā Nīderlandē un ieguvis bakalaura grādu Latvijas Jūras akadēmijā.
Liepājas Universitātes padomi veido Valsts prezidenta virzītais pārstāvis Andris Grafs, universitātes senāta virzītie padomes locekļi Zanda Gūtmane, Pāvels Jurs, Kristīne Niedre-Lathere, valdības apstiprinātie: Gatis Ginters, Salvis Roga un Vilnis Vitkovskis.
IZM norādīja, ka ir noslēdzies ministrijas padotībā esošo deviņu valsts augstskolu padomes locekļu amatu atlases un apstiprināšanas process un padomes sāk darbu pilnā sastāvā.
KONTEKSTS:
Augstskolu padomes ir jauna augstskolu iekšējās pārvaldības institūcija, kas tiek veidota saskaņā ar izmaiņām Augstskolu likumā, kuras 2021. gada jūnijā apstiprināja Saeima. Augstskolas padome ir koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.
Augstskolas padomes sastāvu veido gan pārstāvji, kurus izvirzījis konkrētās augstskolas senāts, gan tā dēvētie ārējie pārstāvji – sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav profesionāli saistīti ar darbu augstskolā, bet kuru klātbūtne ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašina stratēģisko redzējumu. Ārējo pārstāvju ievēlēšana notiks saskaņā ar MK apstiprinātiem noteikumiem, kas garantēs procesa caurspīdīgumu un politisko neitralitāti. Katras valsts dibinātas augstskolas padomē ir arī viens Valsts prezidenta nominēts pārstāvis, kas ļaus skatīties uz nozari, stratēģiski orientējoties uz valsts attīstības mērķiem.
