Kāzas Anglijā, kopīgs bērns, vardarbība ģimenē un šķiršanās – viens no šādiem bieži dzirdētiem stāstiem kādai mātei, kura ar dēliņu atgriezusies Latvijā, beidzies ar bērna tēva prasību tiesā, un tagad ar Rīgas Ziemeļu rajona tiesas lēmumu bērns jāatgriež Anglijā.
„Tika sniegti neskaitāmi pierādījumi, ka šis bērna tēvs ir aizturēts par laupīšanām, ka viņš ir atzinies Apvienotās Karalistes kompetentām iestādēm, ka viņš lieto narkotikas, ka viņš viņas tirgo. Neviens no pierādījumiem netika ņemts vērā, kas tika sagādāti. Anglijā ir ļoti ārkārtīgi lieli pabalsti tieši saistībā ar nepilngadīgajiem, un šis bērna tēvs nekad nav strādājis, kam arī ir pierādījumu, ko mēs sniedzām tiesā, un galvenais, kāpēc viņš to grib – lai gūtu finansiālu atbalstu no valsts,” situāciju skaidro jurists Kristaps Magone.
Tiesas spriedums pieņemts, pamatojoties uz Hāgas konvenciju, kas paredz bērna atgriešanu valstī, ja viens no vecākiem ar vienādām aizgādības tiesībām to patvaļīgi aizvedis. Tiesa, šādi spriedumi neparedz bērna nodošanu otra vecāka aprūpē; var atgriezties kopā un nokārtot visas juridiskās saistības, lai bērnu aizvestu legāli.
„Bērna māte ir septītajā mēnesī stāvoklī, un arī būtu nelietderīgi runāt, kā viņa varētu atgriezties Anglijā - viņa nedrīkst lidot, līdz ar to tā sprieduma izpilde tika prognozēta tā, ka šis te tēvs atbrauc, paņem to bērnu un ved uz savu dzīvesvietu Anglijā,” stāsta Magone.
Hāgas konvencija paredz izņēmumu, kad lēmums par bērna atgriešanu nav jāpieņem – ja pierāda, ka tas kaitētu viņa fiziskajai vai psiholoģiskajai veselībai. Uz šo – konvencijas 13.b pantu advokāti paļāvušies šoreiz, jo pēc ārstu atzinumiem bērnu nedrīkst šķirt no mātes. Bet tiesas spriedumā lasāms, ka nav objektīvu iemeslu, lai arī māte nevarētu atgriezties Anglijā:
„Atgriešanās Apvienotajā Karalistē kopā ar bērnu, lai tiesiskā kārtā atrisinātu jautājumu par nepilngadīgā bērna dzīvesvietu, aizgādības un saskarsmes tiesībām, ir atbildētājai nevis objektīvi neiespējama, bet gan neērta un viņas vēlmēm un interesēm neatbilstoša.”
Jautāta par mātes fizisko stāvokli kā aspektu, kura dēļ bērnam uz Angliju varētu būt jādodas vienam, lietas tiesnese rakstiski norāda, ka Anglijas valsts un pašvaldības iestādes ir spējīgas nepieciešamības gadījumā nodrošināt bērnam adekvātu aizsardzību un labklājību:
“Tiesa nevar atteikt bērna atpakaļatdošanu, pamatojoties uz 1980. gada Hāgas Konvencijas 13.b pantu, ja ir noskaidrots, ka ir veikti attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu bērna aizsardzību pēc tā atpakaļatdošanas.”
Pēc pašai un arī advokātiem negaidītā Rīgas Ziemeļu rajona tiesas lēmuma māte vērsās ar pārsūdzību Rīgas apgabaltiesā. Bet tā izlēma šo spriedumu atstāt nemainītu, uzdodot to izpildīt 30 dienu laikā, un šobrīd līdz šī perioda pēdējai dienai atlikušas vien pāris nedēļas.
Šīs tiesas tiesnesis uz jautājumiem, vai mātes fiziskais stāvoklis ņemts vērā, pieņemot lēmumu, atbild formāli, atsaucoties uz “Likuma par tiesu varu” 10. pantu:
“Nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana. Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu,” tā tiesnesis Uldis Danga.
Tikmēr jau pēc pēdējā sprieduma lietā parādījusies jauna informācija - bērna tēvs ir atkārtoti arestēts, ievietots Vinčesteras cietumā par to, ka ir aizdomas par narkotiku tirdzniecību lielā apmērā, cietumā viņš atrodas jau divas nedēļas
Tieslietu ministrijā stāsta – šobrīd ir aktuāla vēl viena līdzīga tiesvedība, kur arī lemts par bērna aizvešanu no Latvijas, bet viņa māte gaida nākamo jau bērniņu. Šādā gadījumā esot iespēja lūgt tiesai atlikt lēmuma izpildi, līdz būtu iespējams no valsts izbraukt kopā. Tomēr ar laiku saistības tik un tā būs jānokārto.
„Tā konvencija tev neuzliek par pienākumu, arī tas Latvijas tiesas lēmums, piemēram, neuzliek par pienākumu vest uz konkrētu pilsētu, māju, ielu, dzīvokli un atdot bērnu tēvam, tas lēmums ir tev tikai pateicis to, ka ir jāaizbrauc uz to valsti risināt jautājumu par bērna dzīvesvietu tur. Nereti cilvēki izvēlas vieglāko risinājumu – pazust fiziski no tās situācijas, nevis viņu tiesiskā ceļā risināt,” klāsta Tieslietu ministrijas eksperts Agris Skudra.
Kā stāsta ministrijā, līdz šim līdzīgos gadījumos divas reizes nācies piemērot arī piespiedu lēmuma izpildes mehānismu – kad iejaucas bāriņtiesa un tiesu izpildītāji.
Kopš 2008. gada Latvijas tiesās iesniegtas teju 70 prasības par bērna atgriešanu citā valstī. Tiesa tās apmierinājusi 24 gadījumos, bet noraidījusi – 23. Vēl 14 reizes vecākiem tomēr izdevies vienoties savā starpā un pieprasījums atsaukts, bet trīs lietas šobrīd ir procesā. Pavērojot pa gadiem, redzams, ka īpaši daudz lēmumu par bērna palikšanu Latvijā pieņemti 2012. un 2013. gadā. Pirms tam – 2011. gada izskaņā - Eiropas Cilvēktiesību tiesa piesprieda Latvijas valstij maksāt deviņu tūkstošu eiro morālo kompensāciju mātei, par kuras bērna atgriešanu Austrālijā lēma Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa.
