Jau pēc tam, kad atlūgumu iesniedza Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits, atklājušās vēl vairākas nepilnības, kuras, pēc auditoru teiktā, pieļautas slimnīcā – tādas bijušas vērojamas arī algu aprēķina sistēmā.
Stradiņa slimnīcas arodorganizācijas vadītāja Līga Bāriņa atklāj – arodorganizācija ir zinājusi par piemaksu pastāvēšanu, bet precīzāku informāciju par tām no valdes netika dota.
Vienlaikus Līga Bāriņa uzsver, ka visumā gan slimnīcas valdei pārmest nevēlēšanos sadarboties ar arodbiedrību tomēr nevarēja.
No darbinieku viedokļa ievērojami lielāka problēma slimnīcā ir tieši biežās vadītāju maiņas.
„Katra valde nāk ar savām jaunām reformām, saviem jauniem skatījumiem. Īstenībā Stradiņa slimnīcai tas tādu milzīgu labumu nav nesis, jo tas visu laiku aizkavē attīstību un kādu darbu sakārtošanu, kas būtu svarīgāki,” saka Bāriņa.
Tiesa, kā iepriekš uzsvēra veselības ministrs Guntis Belēvičs, lai gan slimnīcā nebūšanas konstatētas ne tikai Šmita darbības laikā, tieši pēdējo nedēļu laikā notikušais ir mudinājis domāt, ka Dins Šmits tomēr pilnībā nekontrolē situāciju slimnīcā.
„Gada pārskats un finanšu audits precīzi par šo ir tikai priekšā. Tur būs daudz jautājumu, kas būs jārisina. Es savu secinājumu izdarīju, balstoties uz funkciju auditu, un nonācu pie secinājuma, ka Šmita kungs nekontrolē situāciju tādā mērā, kā vadītājam nākas,” skaidro Belēvičs.
Jāpiebilst, ka auditoru ziņojumā secināts – slimnīcā ir arī nodaļas, kurās piemaksas sastāda pat 200% un 500% no pamatalgas, kaut gan koplīgumā minēts, ka visu piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50% no pamatalgas.
Jau vēstīts, ka Belēvičs pirmdien no rīta paziņoja, ka Šmits zaudējis viņa uzticību. Skaidrojot šos izteikumus, Belēvičs pauda, ka slimnīcai var iestādies „x stunda”, jo jaunā korpusa pirmā kārta var netikt pabeigta noteiktajos termiņos. Līdz ar to valstij var nākties atmaksāt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Ar šo jautājumu ministrs sola doties uz valdību.
Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa iepriekš apgalvoja, ka Stradiņa slimnīcai ir maksātnespējas pazīmes. Šmits gan noraidīja šādu informāciju, paužot, ka slimnīca spēj segt visas saistības.
Jaunā korpusa būvniecībai Stradiņa slimnīca 2007.gadā saņēma valsts galvotu kredītu 66 miljonu eiro apmērā. Gandrīz septiņi miljoni jau ir atmaksāti, liecina Valsts kases oficiālais pārskats par valsts galvojumiem. Jaunā korpusa būvniecība bija uzticēta pilnsabiedrībai ”SBRE”, kas ir arī Rīgas pils būvdarbu veicējs.
Rīgas pilsētas būvvalde februārī apturējusi Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības darbus. Slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas celtniecības darbi uz laiku bija pārtraukti arī pagājuša gada novembrī, jo objektā nebija nodrošināts atbildīgais būvdarbu vadītājs.
Jaunā korpusa pirmās kārtas kopējais finansējums ir 74,8 miljoni eiro, no kura 24,07 miljoni eiro ir piesaistītie līdzekļi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Būvniecībai slimnīca izmanto arī valsts galvoto aizdevumu, un, sākot no 2012.gada, kredīta atmaksai no slimnīcas budžeta tiek izlietoti aptuveni 3,2 miljoni eiro gadā.
