Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopības speciālists Māris Narvils vērtē, ka šogad nav bijusi laba ziemas ķiploku audzēšanas sezona. Ražu ietekmējuši vairāki faktori. Pavasarī intensīvākais ķiploku augšanas posms sakrita ar izteiktu sausumu lielākajā Latvijas teritorijā. Līdz ar to ķiploki bez laistīšanas nespēja pienācīgi attīstīties. Taču viens no nozīmīgākajiem negatīvajiem faktoriem ir tas, ka ar katru gadu arvien vairāk tiek izplatīts inficēts stādāmais materiāls, norāda Narvils
"Skaidrs, ka raža līdz septiņām tonnām, ko mums vajadzētu Latvijā sasniegt, netiks sasniegta. Noslēguma posmā nāca klāt vēl aukstais un lietainais jūlijs. Paaugstinājās riski saistībā ar dažādu slimību izplatību, un to rāda arī kopējā situācija, kad stādāmā materiāla kvalitāte ir diezgan patālu no vēlamās. Apritē šis materiāls cirkulē. Mums nav atsevišķi stādāmā materiāla sertificēšanas sistēmas. Tas ir tāds risinājums, kur pašiem ķiploku audzētājiem jānāk kopā un jādomā, kā veidot sēklas materiālu," stāsta Narvils.
Zemnieku saimniecības ''Grīvnieki'' vadītāja Zane Rostokina stāsta, ka saimniecību Viesītes novadā arī skāra šī gada sausums un ķiploku raža ir par 30% mazāka par gaidīto. Tāpat audzētāja arī apstiprina, ka ir kvalitatīva stādāmā materiāla deficīts.
Savukārt kādā Raunas puses saimniecībā laika apstākļi bijuši labvēlīgi, un ķiploku raža ir laba, stāsta uzņēmuma ‘’Latvijas ķiploks’’ vadītāja Sintija Rude.
Neskatoties uz to, ka šogad daudzviet ķiploku raža nav plānoti augsta, audzētāji gan pagaidām neprognozē kādas būtiskas ķiploku cenu svārstības.