Šmakovkas muzejs, kura atvēršana tehnisku iemeslu dēļ nemitīgi atlikta, nu vēris savas durvis apmeklētājiem un piedāvā arī šī dzēriena degustāciju. Muzeja, kura ideju Latgales reģiona attīstības aģentūra lolojusi sešus gadus, izveides izmaksas ir iespaidīgas – aptuveno 300 tūkstoši eiro. Rezultātā Daugavpils Vienības nama pagrabtelpās atklāta digitalizēta ekspozīcija par šmakovku un aplūkojamām tās ražošanas iekārtām.
No Cēsu puses Priekuļiem atbraukušie vīri Daugavpils šmakovkas muzejā ir vieni no pirmajiem apmeklētājiem. Viņi paši ir ar pieredzi šajā dzēriena gatavošanas amatā un stāsta, ka nedaudz mulsinot nosaukums “šmakovka”.
Izstaigājot ekspozīciju, pirmie apmeklētāji nolemj arī padegustēt šo dzērienu. Muzeja darbinieks Valdis Ozols stāsta, ka dzērienam ir vairāki veidi: “Nāk interesenti. Pagaidām vislabākās atsauksmes par tradicionālo šmakovku. Tad ir daļa, kas saka, ka viņiem diez ko pie sirds neiet tā saucamais Latgales tarhūns – ar melisi un zaļš. Un tad daudziem patīk tā saucamā ozola šmakovka – tā ir ozolu mucā izturēta ar ābolu pamatā.”
Ozols arī stāsta, ka Vidzemes pusē un Kurzemē šo dzērienu sauc par kandžu. To, ka dzērienam ir atšķirīgi nosaukumi, apliecina arī Daugavpils tūrisma eksperte Lolita Kozlovska: “Ja mēs dosimies pa dažādām vietām, šim dzērienam dzirdēsim dažādus nosaukumus.”
Šmakovkai jeb dzimtenītei Latgalē ir daudz nosaukumu, tāpat kā recepšu tās pagatavošanai. ''Tā īstā šmakovka ir dzēriens, ko iegūst no dažādiem vietējiem produktiem, kas šeit tiek audzēti. Tā ir dažādu veidu labība, zirņi, arī kartupeļi. Iegūtais produkts ir vismaz trīs līdz sešus mēnešus jāiztur ozolkoka mucā. Un tad šajā garšas buķetē ir tas, ko iegūstam no produktiem, ko devusi māte zeme, un no ozolkoka,” skaidro Kozlovska.
Tā šmakovka, ko piedāvā degustēt muzejs, nāk no Sēlijas, Lauceses pagasta, no zemnieku saimniecības „Sēlija”. Taču arī pats saimnieks Alberts Mendriķis vēl nav pieradis pie vārda „šmakovka”: “Bet kāpēc “šmakovka”? Jau sen Latgalē tā bija „dzimtenīte”.”
Mendriķis sola gadā saražot vismaz tonnu šī dzēriena. Līdz šim gan saimniecība nodarbojās ar augļkoku audzēšanu un vīna un sulu ražošanu, arī viņa ražotais stiprais dzēriens nāk no vīniem.
Šmakovkas muzejs Daugavpilī darbu tikai sācis, un laiks rādīs, cik liela interese par šo dzērienu un tā tradīcijām būs tūristu vidū.
