Jelgava ir viena no pirmajām Latvijas pilsētām, kas sākusi strādāt ar romu integrācijas jautājumiem un nu jau vairāk nekā 10 gadus tiem pievērš pastiprinātu uzmanību.
Latgalē visvairāk romu dzīvo Daugavpilī, vēsturiski Grīva ir bijis viņu atrašanās centrs. Jāņa Raiņa 6.vidusskola vienmēr ir izglītojusi cittautiešus. No kopēja skolēnu skaita - 339 bērniem - šobrīd skolu apmeklē 23 romi.
„Skolas uzdevums ir strādāt ar bērnu, taču viņa nacionalitāte nav svarīga. Protams, mēs vēl joprojām dzirdam negatīvas atbildes, jautājot, kāpēc nevēlaties izglītot bērnu mūsu skolā: tāpēc, ka tur mācās daudz romu,” skaidro J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskolas direktore Larisa Koževņikova.
Ar katru gadu romu skaits pieaug. Visi skolas pedagogi ir pilnveidojuši zināšanas par iekļaujošu un multikulturālu izglītību un praktiski apguvuši metodes, kā strādāt kvalitatīvāk ar romu bērniem. Uz jautājumu, vai skolas pedagogi ir gatavi izglītot arī bēgļu bērnus – atbilde pārliecināta: ir jābūt sadarbībai ar sociālajām iestādēm, likumiski ir jāsakārto vajadzīgie dokumenti, bet bērni ir jāskolo.
„Kad es saku: „Pirmā klase ir katastrofa”, tad nav svarīga viņu tautība (..),” saka direktore Koževņikova.
Lai motivētu romu bērnus un jauniešus mācīties un iegūt profesiju, kā arī sekmētu šīs tautības iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā, no šī gada pavasara četrās Latvijas pašvaldībās darbojas romu mediatori, kas vietējās kopienas ģimenēm skaidro izglītības nozīmi un ir starpnieki dažādu jautājumu risināšanā ar valsts un pašvaldību iestādēm. Daugavpils Jāņa Raiņa 6.vidusskola ir sekmējusi vislabākos rezultātus romu integrācijā sabiedrībā.
„Kad mēs sākam dalīt visas tautības, es uzskatu, ka tas mūs ved uz nekurieni,” atzīmē Koževņikova.
Čigāniem situācija izglītības jomā vēl arvien ir diezgan dramatiska. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, lasīt un rakstīt Latvijā neprot teju 4% čigānu.
