Salacgrīvieši panāk «Rail Baltica» mazāku ietekmi uz saviem īpašumiem un novadu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 8 mēnešiem.

Mazāk skars apdzīvotās vietas un aizsargājamās dabas teritorijas – tā Salacgrīvas novada iedzīvotāji vērtē izstrādātos divus jaunos, alternatīvos posmus dzelzceļa līnijai „Rail Baltica”.

Meklēt jaunus risinājumus dzelzceļa līnijas novietojumam rosināja Salacgrīvas novada iedzīvotāju ieteikumi, un novadā, lai aizstāvētu iedzīvotāju un arī pašvaldības kopējās intereses, ir izveidota iedzīvotāju konsultatīvā darba grupa. Trešdien Salacgrīvā notika šo jauno, alternatīvo posmu apspriešana.

"Tie ir otrie mērnieku laiki Latvijā, kādus mēs vēl neesam pieredzējuši!" tā notikušo vērtē Salacgrīvas novada iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas vadītāja Vīva Ieviņa.

Viņa stāsta, ka nav viegli izstrādāt konstruktīvus priekšlikumus izmaiņām. "Mums ir tik daudz datu. Bet mēs jau neviens neesam profesionāls dzelzceļa plānotājs! Mums katram ir kāda cita profesija, un mēs cenšamies savā brīvajā laikā to izzināt, izprast," stāsta Ieviņa. "Tajā pašā laikā mēs ņemam vērā kopējās novada intereses. Mūsu darba grupai nav mērķa, lai tikai dzelzceļš neietu pār manu māju! Mēs skatāmies, kas sašķeļ mūsu novadu kopumā. 60 kilometrus pa vidu novadam iet dzelceļš. Dzīve būs citādāka, kad to uzbūvēs!" komentē Ieviņa.

Uz galda izklātajās kartēs "Rail Baltic" pārstāvis, telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis rāda, kā Salacgrīvas novadu šķērsos jaunie, alternatīvie posmi. Viens, kas ir būtiski, jaunā alternatīva piedāvā apiet Svētciemu, skar mazāk apdzīvotās teritorijas, kā arī mazāk skar dabas lieguma zonu.

"Šī alternatīva ir balstīta uz cilvēku ierosinājumu, un man jāsaka liels paldies Salacgrīvas novada izveidotajai iedzīvotāju darba grupai, ar kuru bija ļoti konstruktīva un ražīga sadarbība. Tātad, šī alternatīva šķērso Vitrupes liegumu vietā, kura ir vispiemērotākā. Šī alternatīva ir dabas un cilvēku ieguvumu apkopojums un arī ekonomiskais aspekts," saka Balgalis.

Šoreiz Salacgrīvas kultūras namā uz sabiedrisko apspriešanu pulcējies daudz mazāk iedzīvotāju kā iepriekš, jo runa jau ir tikai par alternatīvajiem posmiem. Ināra Šmite, kas arī ieradusies uz apspriešanu, stāsta, ka iepriekš plānotā līnija šķērsoja viņas māju, tagad parādījusies cerība, ka īpašums netiks skarts. "Mēs savācām parakstus un aizsūtījām, un atbildes atnāca!" prieku neslēpj Šmite.

To, ka attaisnojusies iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas izveide un ņemti vērā ierosinājumi, atzinīgi vērtē arī Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Cīrulis:

"Pie Melbāržiem ir kāda dzīvojamo māju rinda, kura tiek apieta, lai šīs mājas dzelzceļa līnija neskartu. Tas pagarina dzelzceļu par 700 metriem, mazāk tiek šķērsoti īpašumi, kur ir mājsaimniecības. Salacgrīvieši gan vēlas arī stacijas izveidi."

Savukārt Ieviņa uzskata, ka sāpīgs jautājums ir kompensācijas. "Tas ir otrais virziens, pie kā mēs strādājam - pie taisnīgas kompensācijas ierosinājumiem, jo likumdošana Latvijā ir nepilnīga," viņa saka.

Šoreiz gan tika apspriestas tikai jaunās alternatīvas, bet oktobra vidū būs arī kopējā dzelzceļa līnijas sabiedriskā apspriešana, savukārt pēc Jaunā gada, iespējams februārī, visi varianti būs jāvērtē novada deputātiem un jāsaka savs galavārds.

Jau ziņots, ka šopavasar 15 pašvaldībās notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kuru laikā saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi. Tāpat izveidotas gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas, kurās meklēti risinājumi trases izvietojumam.

Līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi - veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase. Tā 265 kilometru garumā stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadus un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi nodrošinātu maršrutu Tallina - Rīga - Kauņa - Varšava - Berlīne.

"Rail Baltica" projekts Latvijai izmaksās aptuveni 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80%" no kopējām šī projekta izmaksām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti