ĪSUMĀ:
- Izdienas pensijas saņem 13 000 cilvēku 15 profesijās.
- Pērn deviņos mēnešos izdienas pensijās izmaksāti 50 miljoni eiro.
- Turklāt ir piedāvājumi paplašināt izdienas pensiju saņēmēju loku.
- Saeimas analītiskais dienests pētījis izdienas pensijas ES – Latvijas situācija nav unikālā.
- Analītiskais dienests secina: Latvijas sistēma jāpilnveido, jānosaka vienoti kritēriji.
- LM: Izdienas pensijām atšķirībā no parastajām pensijām nepārskata vecumu.
Patlaban Latvijā ir teju 13 000 cilvēku, kuri saņem izdienas pensijas.
Aizvadītā gada pirmajos deviņos mēnešos viņiem izdienas pensijās no valsts pamatbudžeta un sociālā budžeta kopumā izmaksāti gandrīz 50 miljoni eiro.
To liecina Saeimas Analītiskā dienesta apkopotie dati, ar kuriem trešdien, 15.maijā, iepazīstināti Saeimas Sociālo lietu komisijas deputāti.
Izdienas pensiju saņēmēju loks jau tagad ir plašs – tiesības saņemt šādas pensijas ir 15 profesiju grupās strādājošajiem.
Turklāt ir piedāvājumi to vēl vairāk paplašināt, stāstot deputātiem par secinājumiem, norādīja Saeimas Analītiskā dienesta analītiķis Visvaldis Valtenbergs.
“Runa ir par speciālās izglītības skolotājiem, sporta skolotājiem, pirmsskolas skolotājiem, Valsts probācijas dienesta, pašvaldības policiju darbiniekiem. Tieslietu ministrija izstrādājusi projektu, kas paredz izdienas pensiju piešķiršanu arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes ārstniecības personām,” stāstīja Valtenbergs.
Izpildot vēl iepriekšējā sasaukuma Saeimas uzdevumu, dienests pētījis izdienas pensiju sistēmu citviet Eiropā. Secinājums – Latvijas situācija nav unikāla. Dažas valstis tās izmaksā dažādi, bet trīs valstis speciālās pensijas atcēlušas vispār.
Tomēr, analizējot esošo situāciju, kļuvis skaidrs, ka to nepieciešams pilnveidot, piemēram, nosakot vienotus kritērijus izdienas pensiju piešķiršanai.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece savukārt norādīja, ka patlaban Latvijā vispār grūti runāt par izdienas pensijām kā pensiju sistēmas sastāvdaļu.
Piemēram, šobrīd ik gadu tiek paaugstināts pensionēšanās vecums, bet tas neattiecas uz gadījumiem, kad cilvēks dodas izdienas pensijā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns norādīja vēl uz kādu lietu, proti, esošā sistēma neveicina izdienas pensiju saņēmējus pārkvalificēties. Viņš norādīja, ka arī pēc 45 – 55 gadu vecuma sasniegšanas izdienas pensiju saņēmēji lielākoties nav zaudējuši darbaspējas.
KONTEKSTS:
Izdienas pensijas kārtējo reizi sabiedrības uzmanības lokā nonāca gandrīz pirms diviem gadiem, kad to piešķiršanas kārtību asi kritizēja Valsts kontrole.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2017. gadā lūdza Analītikas dienestu izvērtēt visus izdienas pensiju likumus un priekšlikumus, ka izdienas pensijas tiesības būtu piešķiramas arī muitniekiem, finanšu policijas un probācijas dienesta darbiniekiem, bērnudārzu pedagogiem, sporta skolotājiem. Taču iepriekšējā valdība pērn nolēma šo jautājumu atstāt nākamās Saeimas ziņā.
Izvērtējot Latvijas pensiju sistēmu, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija norādījusi - izdienas pensijas būtu jāiekļauj vispārējā pensiju shēmā, jo gandrīz 40% izdienas pensiju saņēmēji ir jaunāki par 50 gadiem un vairums apvieno darbu ar pensiju.
