Saeima konceptuāli atbalsta valsts naudas samazināšanu partijām ar izjukušām frakcijām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Saeima ceturtdien, 17. februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos prezidenta Egila Levita iesniegtos grozījumus politisko partiju finansēšanas likumā ar mērķi samazināt naudu partijām ar izjukušām Saeimas frakcijām. 

Pārtrauks finansējumu izjukušām frakcijām

Izmaiņas paredz, ka valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtrauks partijām divos gadījumos:

  • ja to Saeimas frakcijas darbība izbeidzas;
  • ja vairāk nekā par divām trešdaļām samazinās partijas Saeimas frakcijas deputātu skaits.

Likumprojekta anotācijā skaidrots – šāda situācija liecina, ka ir zudis pamatojums turpmākai attiecīgā valsts finansējuma piešķiršanai politiskajai partijai, jo tā Saeimā vairs nespēj adekvāti īstenot to politiku, par kuru pēdējās parlamenta vēlēšanās iegūts noteikts vēlētāju balsu skaits, skaidrots likumprojekta anotācijā. 

Frakciju veido ne mazāk kā pieci deputāti, kas ievēlēti Saeimā no viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta. 

Grozījumi paredz izjukušo Saeimas frakciju partijām pārtraukt izmaksāt 4,50 eiro gadā par katru pēdējās Saeimas vēlēšanās iegūto balsi, taču vienlaikus saglabāt finansējumu 100 tūkstošu eiro apmērā gadā par iekļūšanu Saeimā.       

Par finansējuma pārtraukšanu lems Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc informācijas saņemšanas no Saeimas. 

Izmaiņas rosinātas, lai veicinātu politisko partiju noturību un parlamentāro efektivitāti, pieļaujot attiecīgās valsts budžeta finansējuma daļas saņemšanu tikai tādām partijām, kuru Saeimas frakcija pēc Saeimas vēlēšanām nav izjukusi un turpina savu darbību, teikts grozījumu anotācijā. 

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā līdz ar 14. Saeimas sanākšanu. 

Iebilst pret grozījumiem un to steidzamību

Frakcijas "Neatkarīgie" deputāts Ralfs Nemiro bija pret to, ka likumprojekts tiek izskatīts steidzamības kārtā.

Viņaprāt, vajadzētu likumu izskatīt divos lasījumos, lai tajā nebūtu kļūdu, ņemot vērā, ka tas "rakstīts viena frakcijai un kas ar to ir noticis".

Nemiro arī prasīja pēc iespējas plašāku diskusija, jo runa ir ne tikai par finansējumu, bet arī demokrātiska procesa nodrošināšanas iespējām. Tomēr Saeima lēma to atzīt par steidzamu.

Debatēs par likumprojektu arī vairāki citi opozīcijas deputāti norādīja uz to, ka likuma grozījumi nemainīs dziļākas problēmas saistībā ar politisko partiju finansēšanu. Uz to jau norādījusi arī biedrība "Delna", aicinot uz visaptverošām izmaiņām.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam – galīgajam – lasījumam ir piektdiena, 18. februāris, plkst.17. Savukārt izskatīt likumu galīgajā lasījumā plānots 24. februārī.

KONTEKSTS:

Valsts prezidents Egils Levits sagatavojis un iesniedzis Saeimai izskatīšanai grozījumus politisko organizāciju finansēšanas likumā, kas paredz valsts finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu partijām, kuru Saeimas frakcijas izjūk. Prezidents jau 2021. gada septembrī paziņojis par ieceri atņemt daļu finansējuma tām partijām, kuru Saeimas frakcijas beigs pastāvēt vai zaudēs divas trešdaļas deputātu.

Levits neminēja konkrētus piemērus, taču tieši šāda situācija ir "KPV LV" frakcijā (tagad partija "Par cilvēcīgu Latviju"), kuras deputātu skaits no 16 noslīdējis līdz vienam. Tiesa, šogad KNAB lēmis uz gadu apturēt valsts finansējumu šai partijai, jo tā ieskatā līdzekļi nelikumīgi izmantoti Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņas laikā. Partija lēmumu solīja pārsūdzēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti