ĪSUMĀ:
- Pretēji valdības pozīcijai Saeima no 7. maija atļauj ēdinātāju terašu atvēršanu.
- Āra terasēs varēs atsākt darbu, ievērojot valdības noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.
- Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas valdība var uz noteiktu laiku apturēt pakalpojumu sniegšanu.
- Premjerministrs norādīja, ka Saeimā skatītie ierobežojumu atvieglojumi nav saskaņoti ar valdību.
- Latvijas Restorānu biedrības prezidents paudis gandarījumu par Saeimas lēmumu.
- Ēdinātāji slēgs memorandu, lai nodrošinātu, ka restorāni klientu apkalpošanu terasēs uztver ļoti atbildīgi.
- Ar likuma grozījumiem arī noteikts, ka spēku zaudē vairāki valdības noteiktie ierobežojumi praktiskās braukšanas apmācībām.
- Politoloģe Saeimas balsojumu par terašu atvēršanu saista ar pašvaldības vēlēšanu tuvošanos un savdabīgām partiju attiecībām valdībā.
Atbalstītie likuma grozījumi paredz, ka no 7. maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem būs atļauts sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.
Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas MK var pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt minēto pakalpojumu sniegšanu.
Saeimā par priekšlikumu par sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs balsoja 90 deputāti, bet pret bija viens parlamentārietis.
Trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pauda atbalstu Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajiem priekšlikumiem, kas paredz sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu ārtelpās.
EM rosinājusi, ka ārtelpās pie viena galda varētu atrasties četras personas no divām mājsaimniecībām, starp galdiņiem tiktu nodrošināta divu metru distance un papildus nodrošināta arī pastiprināta virsmu un piederumu dezinfekcija.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka Saeimā skatītie ierobežojumu atvieglojumi nav saskaņoti ar valdību. Par parlamenta darbību viņš sacīja, ka "tas mūs ieliek neizmēģinātos ūdeņos". Viņš arī pieļāva, ka Saeima "dzīvo savu dzīvi savā informatīvajā telpā", tāpēc spriež par iespējamiem atvieglojumiem.
Valdība otrdien vienojās, ka atvieglojumi pašlaik nav iespējami, jo saslimstība ar Covid-19 atkal palielinās.
Kariņš sacīja, ka "Saeima sāk iet savu individuālu ceļu", kam var būt negaidītas sekas. Viņš solīja noskaidrot, kādas ir juridiskās sekas.
Savukārt preses konferencē pēc valdības sēdes, kurā žurnālisti varētu uzdot jautājumus par radušos situāciju, pretēji ierastajam Kariņš nepiedalījās. Viņa preses sekretārs skaidroja, ka valdības vadītājam esot sava darba kārtība.
Bet veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka Ministru kabinetā par Saeimā lemto nav diskutēts. Viņš izteica nožēlu, ka parlamentārieši lēma pretēji valdībai.
“Droši vien, ka deputātu lēmums atspoguļo sabiedrības noskaņojumu. Man kā valdības pārstāvim tas jāpieņem zināšanai,” sacīja ministrs. Viņš norādīja, ka valdība vadījusies pēc epidemiologu un citu ekspertu teiktā. Un, ņemot vērā saslimstības pieaugumu, nevarēja lemt par terašu atvēršanu.
Pavļuts norādīja, ka risks saslimt ar Covid-19 ir arī ārā, ja cilvēki nevalkā maskas un neietur distanci.
“Aicinu visus uz piesardzību un saprātību, jo tikai tā varēsim iegūt nepieciešamo laiku, lai vakcinētos un atrisinātu pandēmiju,” sacīja ministrs.
Saeimas deputāts un veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (“Attīstībai/Par!”) šo lēmumu vērtē neviennozīmīgi. Lai arī pulcēšanās svaigā gaisā nav lielākais risks slimības izplatīšanai, tomēr lēmumi par ierobežojumu mīkstināšanu vai stiprināšanu būtu jāpieņem valdībai, kura situāciju redz daudz operatīvāk, nevis Saeimai, atzīmēja deputāts.
“Bija argumentācija arī tāda, ka cilvēki tāpat tiekas ārā un tāpat pasūta ēdienu restorānā it kā līdzņemšanai, bet pēc tam nekontrolēti dodas brīvā dabā un, neievērojot neko, bauda šos ēdienus vai dzērienus. Tur daļēji var piekrist. Zināmā mērā terasēs tas būs kontrolētāk un tas būs pārskatāmāk un redzamāk. Šim argumentam var piekrist, bet kopumā par ierobežojumu mazināšanu vai vispār izmaiņām attiecībā uz ierobežojumiem – manuprāt, tas ir valdības primārs uzdevums un Saeimai tīri politiski diez vai būtu tur jāiejaucas daudz,” sacīja Dūrītis.
Valdība lēmumu neatvieglot ierobežojumus balstīja epidemiologu norādījumos, tomēr Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) atzīmēja, ka sarunās par āra terasēm epidemiologi nav bijuši stingri pret.
“Gan komisija atbalstīja, gan pēc tam Saeima. Visi var teikt, bija universāls Saeimas atbalsts šim lēmumam. Visās sabiedrības grupās, visu partiju vēlētāji, acīmredzot ir izteikuši to vēlmi pēc kaut kādas svaigas pieejas, pēc reālas rīcības krīzes vadībā. Saeimas deputātiem ir radies iespaids, ka lēmumus sagatavo valdībā ierēdņi, par kuru izpratni par reālo situāciju uz zemes ir šaubas. (..) Epidemiologi vairāk informēja par esošo situāciju, par šiem vektoriem, kādi rādītāji pieaug, kādi samazinās, kā mēs izskatāmies uz citu valstu fona, un kopumā es tādu īpašu pretestību nejutu,” stāstīja deputāts.
Svētku diena ēdināšanas nozarei
Tikmēr Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis neslēpa gandarījumu par Saeimas lēmumu un skaidroja, ka jau tuvākajā laikā ēdinātāji slēgs memorandu, lai nodrošinātu, ka restorāni klientu apkalpošanai terasēs pieiet ļoti atbildīgi.
Viņš skaidroja: “Visa nozare ir sajūsmā un, protams, ka nozarei un arī plašākai sabiedrībai, un es esmu ļoti priecīgs, ka arī Saeimas deputātiem nebija šaubu par to, ka baudīt ēdienu pieskatītā, dezinficētā terasē ir daudzkārt drošāk nekā visās citās iespējamās vietās. Nozare ir izstrādājusi ļoti savlaicīgi šos sanitāros protokolus un arī ar Veselības ministriju un Perevoščikova kungu izdiskutējusi, un papildus tam vēl šodien mums ir nozaru asociāciju tikšanās, kur mēs veidosim memorandu, tādu kā uzsaukumu uzņēmējiem un mūsu viesiem – ņemot vērā to, ka viens pēc otra ir ļoti noilgojušies, tomēr ievērot strikti šīs prasības.”
Citas izmaiņas Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā
Tāpat ar likuma grozījumiem arī noteikts, ka spēku zaudē vairāki valdības noteiktie ierobežojumi, kas attiecas uz praktiskās braukšanas apmācībām, lai iegūtu AM, A1, A2 un A kategorijas vadītāja tiesības.
Pieņemtie grozījumi arī paplašina to personu loku, kuras drīkst veikt vakcināciju pret Covid–19. Tas ļaus nodrošināt gatavību masveida vakcinācijai situācijā, ja tiks veidoti papildu vakcinācijas punkti, skaidrots likumprojekta anotācijā. Vakcinēt pret Covid–19 drīkstēs ne tikai sertificētas ārstniecības personas, bet arī praktizēttiesīgas ārstniecības personas, kuras reģistrētas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Tāpat to drīkstēs arī tās ārstniecības personas, kurām ir beidzies reģistrācijas termiņš ne ilgāk kā piecus gadus, kā arī medicīnas asistenti.
Ar izmaiņām Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteiktas piemaksas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Muitas pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu un tā seku novēršanu.
Tāpat paredzēts, ka no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātas vakcīnas pret Covid-19 varēs saņemt arī vēstniecību darbinieki.
Politoloģe Saeimas balsojumu saista ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes profesore Politikas zinātnes katedras vadītāja Ilga Kreituse uzskata – gandrīz vienbalsīgi sniegtais deputātu apstiprinājums āra terašu atvēršanai saistāms ar pašvaldības vēlēšanu tuvošanos un savdabīgām attiecībām starp valdību veidojošajām partijām.
"Tas nozīmē, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas un ka partijas šobrīd nedomā ar skaidru galvu, bet par deputātu vietām pašvaldībām un kā tas izskatīsies. Mēģina parādīt savu patstāvību tur, kur to vismazāk vajadzēja. Es domāju, ka tas šajā gadījumā ir būtisks faktors, jo mēs jau redzam partiju reitingu problēmas, daudzviet trūkst kandidātu pašvaldībās, tāpēc kaut kā mēģina pievilināt to vēlētāju. Jo mēs jau uzreiz iedomājamies Rīgu, bet āra kafejnīcas eksistē arī citās pilsētās.
Praktiski šis balsojums ir sava veida slēpta neuzticības izteikšana Ministru kabinetam. Ja ir koalīcija, vairākums, tad šajā gadījumā valdībai šī vairākuma nav un tā ir neuzticība valdības rīcībai šajā konkrētajā gadījumā. (..)
Parādās jauns spēlētājs, kas pievienojas “KPV LV”, un tā ir Jaunā konservatīvā partija. Tās pārstāvji arī sagatavoja šos iesniegumus [par atvieglojumu noteikšanu]. JKP arī ir viena no tām valdošās koalīcijas partijām, kam pašvaldību vēlēšanās ir vājākas pozīcijas. Tāpēc arī tas saiet kopā ar to, ko viņi ir pateikuši ar šiem priekšlikumiem. Pašvaldības ir ļoti svarīgs faktors, jo pēc pusotra gada atkal vēlēsim Saeimu. Tajā pabijušie uzskata, ka viņiem tur pienākas būt arī turpmāk," pauda politoloģe.
Savukārt politoloģe Iveta Kažoka norādīja, ka svarīgi saprast, kas šajā gadījumā notika politiskajā aizskatuvē. Ja Saeimas deputāti tiešām nebija ziņojuši savu partiju pārstāvjiem valdībā par gaidāmo balsojumu, tas liecinātu par deputātu neuzticēšanos saviem ministriem.
“Vai tomēr tā vienošanās bija, vai viņiem šobrīd viss vienalga? Man izskatās pēc tās taktikas “man viss vienalga, kā gribam, tā lemjam”. Un tā ir tāda fundamentāla, tiešām, politiskās līderības krīze. Tādā gadījumā ir diezgan skaidrs, ka mūsu valsti, ja ņemam analoģiju ar kuģi, neviens nestūrē.
Man šķiet, ka koalīcijai vienkārši ir jāsanāk kopā un jāsaprot, vai viņi vispār spēj turpināt strādāt kopā.
Un, ja viņi nespēj strādāt kopā, varbūt šis ir tas mirklis, kad pārstāt mocīties un vienkārši izveidot jaunu valdību. Ja jaunu valdību šobrīd izveidot nevar, tad šādi tas turpināties… Tas diskreditē valdības darbu, tas diskreditē Saeimas darbu. Un kopumā Latvijas cilvēki, mēs redzam, ka ir ne tikai vīlušies par to kā valdība strādā, bet tiešām ir arī apjukuši,” norādīja Kažoka.
Viņa skaidroja, ka šādā gadījumā valdībai būs grūti rēķināties ar atbalstu Saeimā. Tas nozīmētu, ka valdībai, pieņemot lēmumus, būtu jāsatraucas, vai nākamajā dienā tos Saeima neatcels.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot Lieldienu brīvdienas. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.
