Nacionālā kustība 20. gadsimta sākumā, kas faktiski aizveda līdz Latvijas valstiskumam, attīstījās Kurzemē un Vidzemē – ar tur dzīvojošo latviešu entuziasmu. Katoliskā un poļu kultūras ietekmē dzīvojošā Latgale un tās latvieši bija ārpus nacionālās idejas veidošanās loka. Tomēr 1917. gada pavasarī nonāca dilemmas priekšā.
"1917. gadā pēc februāra revolūcijas bija šīs jautājums par Krievijas impērijas nomaļu politisko nākotni, bija šis jautājums, kas notiks ar Latgali, vai tā ies kopā ar pārējo Latvijas teritoriju, vai mēs – šīs trīs Latvijas daļas – viena otru atpazīsim un atzīsim kā vienas politiskās gribas nesējus.
Tas bija izšķirošs jautājums par to, kādas būs Latvijas valsts kontūras nākotnē," klāstīja vēsturnieks Toms Ķikuts.
Vidzemes un Kurzemes latvieši savās pagaidu zemju sapulcēs jeb kongresos jau bija definējuši, ka Latvijas nākotnes teritorijai jāsastāv no Kurzemes guberņas, Vidzemes guberņas latviskās daļas un Latgales apriņķiem. Taču savs jāvārds bija jāpasaka pašiem latgaliešiem.
"Protams, jau pirms 1917. gada, mēs varam teikt arī 20. gadsimta sākumā šī pakāpeniskā tuvināšanās bija aizsākusies, bet tā nebija pašsaprotama, tas jāvārds vienotai Latvijai bija jāpasaka 1917. gada pavasara dažādos šajos lielajos kongresos, no kuriem viens no vissvarīgākajiem bez šaubām bija Latgales zemes sapulce jeb Latgales kongress," sacīja Ķikuts.
"Šo vēsturisko lēmumu ir pieņēmis tieši Latgales latviešu kongress, un tas ir pamatā mūsu valsts dibināšanai, kas notika vēlāk, tāpēc mums ir jāredz, ka
šis kongress un tieši latgaliešu sabiedriskie darbinieki, latgaliešu politiķu patriotisms bija tas, kas padarīja Latvijas valsti par iespējamu," uzrunā norādīja Valsts prezidents Egils Levits.
Pirms trim gadiem, kad Rēzeknē notika Latgales kongresa simtgades pasākums, tā dalībnieki aicināja latgaliešu valodu daudz vairāk izmantot valsts un pašvaldību iestāžu ikdienā visā Latvijā. Latgaliešu valodu kā latviešu valodas paveidu un bagātību uzsver gan valsts augstākās amatpersonas, gan tiesību zinātņu eksperti, taču nav vienotas izpratnes, kā to reāli stiprināt.