Jānis kopš bērnības ir cilvēks ar speciālām vajadzībām. Galvas traumas dēļ viņš sirgst ar epilepsijas lēkmēm. Dzīvo viens – jau vairāk nekā 30 gadus – ar diviem kaķiem. Dzīvokli piešķīrusi pašvaldība, tomēr nevienam īpaši nav interesējuši apstākļi tajā.
"Es kādreiz formēju maznodrošinātā statusu, un tad gāja apsekošana. Bet viņi pilnīgi formāli tikai apskatījās, atzīmēja ķeksīti papīrā, burtnīcā savā un aizgāja. Bez nekādiem komentāriem. Viņus neinteresēja apstākļi, kādos es dzīvoju," stāsta Jānis.
Viņš atzīst – ikdienas solī palīdzējuši labi cilvēki, arī Elizabetes Rancānes mamma. Pati Elizabete kopā ar vīru pēc deviņu gadu ilgas prombūtnes ārvalstīs atgriezušies mājās. Kādu dienu pensionāram bijusi nepieciešama palīdzība, un pie viņa atbraucis Elizabetes vīrs.
"Es ienācu un it kā nonācu citā galaktikā. Šeit izskatījās kā šausmu filmā. Sienas tumšas, vecas mēbeles, viss izjucis, smaka – briesmīga. Es biju šokā," atzīst Filips Solovjovs, kurš organizē palīdzību Jānim.
Visus šos gadus Jāņa dzīvoklī nav bijis siltā ūdens, plīts virtuvē nav bijusi izmantojama. Pa cauro jumtu ilgus gadus tecējis lietusūdens, sienu apmetums jau sen kā izdrupis. Nekas neliecinājis, ka cilvēks šeit vispār var dzīvot. "Ziniet, es pateikšu godīgi, pie visa kā jau cilvēks ar laiku pierod,'' piebilst Jānis.
Elizabete stāsta, ka doma palīdzēt cilvēkam atjaunot mājokli kņudējusi gan prātā, gan sirdī ilgāku laiku, līdz abi ar vīru sapratuši, ka Jānim ir jāpalīdz.
"Domājām – varbūt jānopērk baltā krāsa. Un tad mēs sapratām, ka ar balto krāsu te vien nepietiks. Nolēmām divas reizes nedēļā paši nākt. Bet es nevaru atšķirt cementu no špakteļa.. Tad domājām, kā mēs varam palīdzēt. Vīrs atnāca, viņš ir profesionāls fotogrāfs, uzņēma fotogrāfijas, ielika savā "Instagram" kontā, un cilvēki jau teica, ka grib palīdzēt," stāsta Elizabete, kura organizē labdarības akciju.
Iedvesmojoties un uzklausot padomus, ģimene izveidojusi labdarības lapu ar aicinājumu ziedot Jāņa dzīvokļa remontam, kam saskaņā ar aplēsēm būtu nepieciešami vismaz 4000 eiro. Nauda saziedota četru dienu laikā. Šis fakts mudinājis spert soli tālāk. Pāris sociālajos tīklos izvietojis ieceri palīdzēt Jānim atjaunot dzīvokli, un – to atbalstīja simtiem cilvēku.
"Es pirmās trīs dienas praktiski negulēju, kad redzēju, cik daudz cilvēku, arī no ārzemēm, Amerikas latvieši izrādījuši atbalstu. Tā sajūta bija kā bērnībā, kad nākamajā dienā būs Ziemassvētki, kad tu nevari no sajūsmas aizmigt," atzīst Elizabete.
Tik vērienīgus darbus, kādi Jāņa dzīvoklī notiek patlaban, labdari pat nebija iztēlojušies. Dažādu arodu pratēji dodas pie pensionāra savā brīvajā laikā un strādā bez maksas.
"Mani sieva iedrošināja. Viņa bija izlasījusi lūgumu pēc palīdzības un uzrunāja mani. Un es ar prieku nākšu un palīdzēšu, cik varu. Mums daudz cilvēki palīdzējuši, arī tieši man. Es vēlos ar to pašu atdarīt," saka Pēteris, kurš ir profesionāls grīdu meistars.
Labdarības akcijas organizatori saprot, ka Jānis Latvijā nav vienīgais cilvēks, kuram nākas samierināties ar cieņu aizskarošiem dzīves apstākļiem paša mājoklī. Šoreiz neparastā akcija aizsākās, jo viņi Jāni pazinuši. Savukārt Jānis tāpēc arī uzticējies. Pats gan par notiekošo ir pozitīvi samulsis.
"Vislielāko pateicību vēlos izteikt. Tiešām, no visas sirds!" saka Jānis. Tikmēr Elizabete atzīmē: "Fakts tāds, ka Jānim būs ne tikai pieklājīgs, cilvēcisks mājoklis, bet viņam būs skaists mājoklis."
Ģimene mudina noticēt gan pašu spēkiem, gan citu labākajām rakstura īpašībām un palīdzēt grūtībās nonākušiem līdzcilvēkiem.
"Kad tu sāc kaut ko tādu darīt, saproti, cik daudz ir atsaucīgu cilvēku. Šī sajūta ceļ un dod spēku rīkoties. Tāpēc, ja kāds domā arī kaut ko tādu darīt, tad ir nepieciešams zināt tikai cilvēku, kuram šāda palīdzība ir nepieciešama. Arī tad, ja tev nav laika un arī naudas. Cilvēki paši nāk un vēlas palīdzēt! Un šādu cilvēku ir daudz!" atzīmē Filips.
Arī Elizabete izsaka pateicību līdzcilvēkiem par palīdzību Jānim un to, ka noticēja. "Paldies, ka nedomājāt, ka mēs esam krāpnieki, kas vēlas aizbraukt uz Bahamu salām. Paldies, ka tik nesavtīgi visi deva to, ko varēja, ziedoja laiku, profesionālo padomu, dalījās ar ziņām. Mēs jau ar vīru to vieni nebūtu paveikuši. Mēs jau bijām tikai tie, kas saveda kopā tos cilvēkus."
