4. studija

Kapsētu zagļi uzdarbojas: zog granīta apmales

4. studija

SIA "Vangažu nafta" pret Vangažu apkaimes iedzīvotājiem: ir smaka vai nav?

Koki Krišjāņa Barona ielas malās - bruģa žņaugos

Rīgā koki Barona ielas malās – bruģakmeņu žņaugos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Rīdzinieku neizpratni raisījis ne tikai novilcinātais Barona ielas remonts, bet arī tas, ka šīs ielas labošanas laikā bruģis tiek izvietots pārāk tuvu ielas malā augošo koku stumbram, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".

Producents Juris Millers, rīdzinieks, kura sociālajos tīklos publicētās bildes ar ielas remontiem sacēlušas īstu vētru, raidījumā pauda neizpratni par Barona ielas labiekārtošanu.

"Ap šīm te liepām, kas aug K. Barona ielā, pēkšņi ir parādījušies bruģakmeņi. (..) Un parādījušies nevis kādā nelielā posmā, bet pilnībā pārklājuši kādreizējo zālāju, kā rezultātā tikai šajā ielas posmā Rīga ir zaudējusi vairākus simtus kvadrātmetru zālāja," teica Millers.

Arī citi raidījuma "4.studija" uzrunātie rīdzinieki pauda neizpratni, kāpēc bruģakmeņi izvietot tik tuvu koku stumbriem. Tāpat koku pētnieks Guntis Eniņš norāda, ka akmeņus nekādā gadījumā nedrīkst likt tik tuvu stumbram.

Projekta autore Helēna Gūtmane norāda, ka apzaļumošana ir risinājums, taču ne šajā gadījumā. Viņa uzstāj, ka ilgtermiņā akmeņu aplikšana ap kokiem ir piemērotākais variants, jo zāle zem lieliem kokiem tāpat neaugot, savukārt gaisa un mitruma piekļuvei tie netraucējot.

"Ir divi iemesli – mums vajadzēja nodrošināt kokiem pietiekamu mitruma un gaisa caurlaidību. Vēsturiski, kad Barona ielu labiekārtoja 19.gadsimta beigās, 20.gadsimta sākumā pa posmiem, tad tieši šis risinājums tika pielietots," apgalvoja Gūtmane.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Tikmēr Millers, kurš esot izpētījis attēlus ar pirms aptuveni gadsimta stādītajiem kokiem, zināja teikt – tās liepas, ap kurām aplikts bruģakmens, līdz mūsdienām neesot izdzīvojušas, bet tās, ap kurām bijis zālājs, esot iedzīvojušas.

Tiesa, saskaņā ar projektu, kas tiek īstenots trijās kārtās un kas labiekārtošanas darbus paredz tikai nākamgad, akmeņus plānots ņemt nost. Vispirms gan projekts jāsaskaņo.

"Ap šiem kokiem ir paredzēts ieklāt slodzi izlīdzinošu materiālu un apkārt kokam, lai noturētu tos akmeņu, lai viņi neietu pie koka, tiek uzlikts vai nu metāla gredzens vai atkal tāpat plastmasas gredzeni," teica Gūtmane.

Pēc trača sociālajos tīklos Rīgas domes pārstāvji gan solījuši akmeņus tik cieši ap kokiem nelikt, un, kā novēroja LTV raidījums "4.studija",– šobrīd tas tiek ievērots. Proti, būvnieki, klājot bruģi, ievēro aptuveni 10 centimetru lielu atstarpi starp koka stumbru un akmeņiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti