Kā vēstīts, ar Latvijas skolu pūtēju orķestru defilē, ziedu kompozīcijas veidošanu Brīvības pieminekļa pakājē, un pasākumiem 11.novembra krastmalā, Vērmanes dārzā un citviet tika svinēta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena. Pagājuši 24 gadi kopš Augstākās padomes deputāti pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".
Ko rīdziniekiem nozīmē šī diena un kā viņi to pavada? Latvijas Radio aptaujāja svētku dalībniekus.
Lūk, dažas atbildes:
„Man un manai ģimenei šie svētki diezgan cieši sasaucas ar 18.novembri, kas ir Latvijas dzimšanas diena. Abus šos svētkus mēs, protams, cenšamies pavadīt svinīgā gaisotnē.”
Tā ir mana brīvība. Visu atceros, kas kādreiz bija. Man ir brīva Latvija. Es varu runāt, ko es gribu. Neviens mani nevar aizsūtīt ne uz Sibīriju, ne uz koncentrācijas lēģeriem.”
„Tie mums visiem lieli svētki. Tāpēc ejam ielās un svinam.”
„Mēs cenšamies uztaisīt kaut ko latviskāku ēdamu. Sakārtojam māju, lai ir tīrības, svētku sajūta.”
[Šie svētki nozīmē, ka] ir apziņa par mūsu valsti, ka mums ir pašiem sava zeme, ka mēs esam brīvi un kā mēs kā ģimene to apzināmies.”
