Kādam tas ir bērnu dienu spilventiņš, citam nazītis vai dzintara krelles. Šie priekšmeti sniedz priekšstatu par vērtībām izsūtījumā, kad svarīgi bija gan izdzīvot, gan arī saglabāt savu identitāti un ticību, kas kā gaišums joprojām ir jaušams katra izstādes dalībnieka skatienā.
"Bija svarīgi parādīt, ka viņi ir dzīvi cilvēki, kam ir tā smagā pagātne, bet tajā pašā laikā viņi dzīvo un ir gaiši cilvēki," stāsta fotogrāfe Mētra Štelmahere.
Izstāde tapa ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Fotoportreti un dokumentālie stāsti ir vērtīgs muzeja krājumu papildinājums. Pēc 1. oktobra 20 portretu izstāde būs apskatāma arī citos Latvijas muzejos.
"Ja šīs anotācijas mēs iztulkosim angļu vai krievu valodā, vai vācu valodā, tikpat labi šī izstāde var būt Briselē un uzrunāt jebkuru, kas iet garām.
Joprojām pasaule ļoti maz zina par deportācijām. Ja arī viņi zina, tad ļoti bieži šī informācija ir tādā izkropļotā vai maigas informācijas veidā," teica Jēkabpils vēstures muzeja direktore Inese Berķe.
Latvijas Politiski represēto apvienības Jēkabpils nodaļas vadītāja rosina kā nākamo projektu izveidot pieminekli visām represētajām mātēm, pateicoties kurām šie bērni izdzīvoja un atgriezās atpakaļ dzimtenē.