Sasaucoties ar Raiņa pieminekli fonā, Esplanādē sanākušajiem bēgļu uzņemšanas atbalstītājiem rokās plakāti "Rainis bija bēglis", citi vēsta "Neviens cilvēks nav nelegāls" un "Par humānu Eiropu".
"Ja Latvijā būtu karš, būsim godīgi, daudzi no mums bēgtu," saka viena no piketa rīkotājām, matemātikas studente Insa Krēmere. Viņai rokās ir plakāts ar uzrakstu "Es arī bēgtu" un līdzās uzzīmētu tanku. Savukārt studente Kristīne atnākusi, jo uztraucot sabiedrības naidīgums: "Mēs kā sabiedrība esam naidīgi gandrīz pret jebkuru grupu, kura šķietami nav tā "normālā" - kuri nav latvieši, kuri nav tradicionālisti, kuri nav heteroseksuāli. Labi, tas nav jājauc kopā, bet ir sajūta, ka tās emocijas, kas mūs vispār kaut kur virza, ir naids."
Piketa dalībnieku vidū gan daudz studentu, gan arī vairāki pasniedzēji. Sociālantropoloģe Aivita Putniņa tur plakātu, kas aicina uz "Tikumību darbos", apspēlējot politiķu pēdējā laikā plaši daudzināto tikumisko audzināšanu un koalīcijas pretošanos bēgļu uzņemšanai. "Manuprāt, tā ir ārkārtīgi liela divkosība - runāt par tikumības mācīšanu skolās un vēlāk pašiem šo tikumību neievērot savos lēmumos turpat Saeimā. Diemžēl šis jautājums nav par to, vai mēs te tagad kaut ko ielaidīsim vai neielaidīsim. Šie bēgļu tūkstoši jau ir Eiropā, un mums vienkārši nāksies viņus pieņemt," secina Aivita Putniņa.
Filozofijas profesors Igors Šuvajevs savukārt attieksmē pret patvēruma meklētājiem velk paralēles ar vācu filozofa Imanuela Kanta atziņām. "Dažkārt Latvijā lepojas, ka te pirmoreiz publicēti Kanta darbi. Un, ja ņem vērā Kanta kategorisko imperatīvu, tie, kas iestājas pret patvēruma meklētājiem, rīkojas neētiski, lai neteiktu - necivilizēti un neeiropeiski. Tiem, kas Kantu nav lasījuši - kategoriskā imperatīva būtība, tā ļoti vienkārši sakot, ir - rīkojies tā, lai arī citi varētu tāpat rīkoties," norāda pasniedzējs.
Taču ne visi klātesošie ir līdzīgās domās un mēģina piketa dalībniekus pārliecināt par pretējo. "Mums jau ir 700 tūkstoši iekšā! Tātad Eiropai, tiem kas slēdza pēckara līgumus, jāuzņem šie 700 tūkstoši, tad būs pa nullēm," uzskata viens no protesta pretiniekiem Ilmārs Drullis.
Piketa vidū ar plakātiem un krekliņiem "Stop imigrācijai" parādās arī daži "Antiglobālisti". "Mums jau pietiekoši daudz ir dažādu sveštautiešu. Ja tagad oficiāli vēl ielaidīs iekšā, Latvijas kultūrai būs ļoti grūti," saka "Antiglobālistu" pārstāvis Kaspars Savickis, kura plakāts aicina "nepieļaut Latvijas okupāciju". Kādā brīdī protestētāji cenšas aizsegt piketētājus, taču tiek izsvilpti.
Notiekošais piesaista arī garāmgājēju uzmanību. "Kas te notiek?" jautā tūristi Elizabete un Herberts Zikmaņi. Viņi ir no Vācijas - valsts, kuru pašlaik pārpludina arvien jaunas bēgļu straumes. "Tā ir katastrofa šiem cilvēkiem. Viņi ir piedzīvojuši lielas briesmas. Vairums cilvēku saka - jā, mums viņi jāuzņem un jāpalīdz, bet viņu ir tik daudz, ka mazās pilsētas vairs netiek galā. Tā ir liela problēma," situāciju Vācijā apraksta Elizabete. "Bet mēs atceramies laiku pēc Otrā pasaules kara, kad Rietumvācijā bija miljoniem bēgļu no Austrumvācijas. Valdīja posts, bet mēs izturējām," piebilst Herberts.
Pikets bēgļu atbalstam Esplanādē ilga apmēram stundu un noslēdzās bez starpgadījumiem.
Pasākuma dalībnieku mērķis ir demonstrēt Eiropas solidaritāti dienā, kad daudzās Eiropas pilsētās notiek līdzīgi pasākumi, kā arī izrādīt atbalstu cilvēkiem, kuri bēg no kara, vardarbības un pārkāpumiem pret viņu cilvēktiesībām.
Pasākuma organizatoru pārstāvis Andris Šuvajevs iepriekš arī skaidroja, ka piketa mērķis ir parādīt, ka Latvijā dzīvo toleranti un atvērti cilvēki, kuri ir gatavi uzņemties risku un grūtības, kas saistītas ar bēgļu uzņemšanu, kā arī radīt spiedienu uz politiskajām partijām, lai tās aktīvi risina bēgļu jautājumu un pieņem pozitīvu, humānu nostāju.
Kā vēstīts, pašlaik Latvija esot vienīgā valsts, kas nav piekritusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātajiem bēgļu uzņemšanas skaitļiem. ES valstis nav pieradušas atstāt vienas valsts kategoriskus iebildumus, nepanākot kompromisu, iepriekš sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Svētdien Straujumai arī paredzēta telefonsaruna ar Junkeru pirms vēstnieku vakara tikšanās. "Meklēsim pieņemamus risinājumus," sacīja Straujuma.
EK šonedēļ ierosināja dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi. Latvija iepriekš bija paudusi piekrišanu 250 bēgļu uzņemšanai, tātad kopumā valstī būtu jāuzņem 776 bēgļi.
Jau iepriekš, lemjot par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, koalīcijā bija domstarpības par šo jautājumu, ņemot vērā nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK noraidošo pozīciju.
Tikmēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš paziņoja, ka bēgļu jautājums Eiropas kontekstā ir svarīgs pagrieziena punkts, kas noteiks visas savienības nākotni, un Latvija piedalās tās veidošanā, tādēļ nākamnedēļ, 14.septembrī un 15.septembrī, viņš aicina uz sarunām Saeimā pārstāvētās politiskās partijas.
