„Akcija” – tā rakstīts pie viena no vīraku tirdzniecības punktiem tunelī pie Centrālās dzelzceļa stacijas. Pāris minūtēs pie kioska pieklauvē aptuveni 10 klienti. Kad pārdevējs ir atpakaļ, apmaiņā pret naudu pircēji saņem caurspīdīgus maisiņus ar augu valsts izcelsmes maisījumiem.
Uzrunāju vienu apmēram 20 gadus vecu jaunieti. Taujāts, vai to iegādājies, lai apreibinātos, jaunietis to noliedz un saka, ka tas domāts pīpes tīrīšanai. „Es tādus sūdus nepīpēju. Pīpēju kaut ko labāku,” piebilst jaunietis.
Saukt apreibinošos vīrakus par ūdens pīpju tīrīšanas līdzekļiem ir plaši izplatīta prakse tirgotāju vidū. Ja tiešām visi sastaptie pircēji iegādātos maisījumus šim nolūkam, tad pīpes popularitātē apsteigtu cigaretes. Vīraku pārdevējs uz Latvijas Radio jautājumiem atbildēt atsakās.
Apciemoju arī populāru tā saucamo legālo narkotiku veikalu Ernesta Birznieka-Upīša ielā. Divi vīrieši stāv pie kases un skaita papīra banknotes. Viens rada iespaidu, ka ir gatavs kaut ko piedāvāt, otrs - tas, kurš tur rokās čupu ar naudu - kategoriski atsakās jebko pārdot.
Piesardzība iespējams saistīta ar reidu, ko policija pirms dažām dienām veica centra, Latgales, Ķengaraga un Zemgales mikrorajonos, tajā skaitā Birznieka-Upīša ielas veikalā. Pārbaudēs atsavināti vairāk nekā tūkstoš iepakojumu ar augu valsts izcelsmes maisījumiem. Kādā veikalā Maskavas ielā 607 iepakojumi atradās seifā, kas bija paslēpts kafijas automātā.
Tirgotāji pielāgojas
Lai noskaidrotu, vai atsavinātie augu maisījumi satur narkotiskās vielas, nozīmēta ekspertīze. „Protams, ka tie tirgotāji ir pielāgojušies mūsu likumdošanas aktiem. Un tās vielas, ko izņemam, pārsvarā nav sarakstā minētas,” atzīst Kaspars Briedis, Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Ķengaraga iecirknī.
Pēc pieredzes Briedis spriež, ka ekspertīžu slēdziens būs policijai nelabvēlīgs, proti, augu maisījumos būs vielas, kas nebūs aizliegto vielu sarakstā. „No visām pārbaudēm, ko esam veikuši, divās vietās bija šī viela, kas ir aizliegta un ir sarakstā. Bet tās divas vietas vairs nefunkcionē.” Pie kriminālatbildības gan vēl neviens nav saukts, jo šajās abās lietās turpinās izmeklēšana.
Pēc policijas ziņām, Rīgas reģionā turpina darboties 43 tā saukto legālo narkotiku bodes. Briedis uzsver, ka neviens negrasās noskatīties, kā tās turpina strādāt, tādēļ valsts iestādes vērš pret tirgotājiem dažādus administratīvus ieročus. Piemēram, par higiēnas normu neievērošanu vai čeku neizsišanu. „Tur pārkāpumi pārsvarā ir tādi, ka kases aparātu nav un neizdod čekus. Ja izdod čekus, tad tajā minētas pavisam cita darbības. Tur ir virkne noteikumu, ko viņi neievēro, jo viņi pārsvarā ir tendēti uz to, ka atrastass četras sienas, kur ir lodziņš. Ar to arī aprobežojas,” stāsta Briedis.
Izdzīt vīraku tirgoņus namīpašniekiem nav nemaz tik vienkārši. Pirms gada to izdevās izdarīt Birznieka-Upīša un Elizabetes ielas stūrī esošā "Mildas" tirdziņa saimniekiem. Uzņēmuma "Milda" valdes loceklis Viesturs Kuļikovskis atzīst, ka tas izdevās zināmā mērā ar viltu: „Viņi negribēja aiziet. Mēs spiedām, spiedām, tad mums talkā nāca tas, ka Rīgas Dome pieņēma saistošos noteikumus par ielu tirdzniecību, kas uz viņiem īstenībā neattiecas, bet mēs pagriezām, ka uz viņiem arī attieksies. Vienā brīdī viņi padevās.”
Uzņēmējs atzīst, ka cīnoties ar nevēlamajiem īrniekiem, bija sajūta, ka palīgu nav. Liela jēga nebija arī no policijas regulārajām vizītēm.
Vienu vielu neiekļauj
Ilgu laiku atbildīgie dienesti savu bezspēcību attaisnoja ar robiem narkotisko vielu sarakstā, proti, ražotāji, nedaudz pamainot ķīmisko struktūru, sintezēja jaunas vielas, kuras politiķi nebija paguvuši iekļaut sarakstā. Tādēļ kā glābšanas riņķis nāca Veselības ministrijas ilgi gatavotais risinājums - sarakstā uzskaitīt psihoaktīvo vielu grupu pamatformulas, kas nepieļautu atvasinājumu darināšanu.
Šī gada sākumā izmaiņas stājās spēkā, tomēr narkotiku bizness izrādījās tām gatavs. „Jāsaka tā, ka ārpus šīs jaunās sistēmas ir viena viela un viens tās atvasinājums, kas pašlaik ir apritē,” saka Veselības ministrijas eksperte Anita Segliņa. Viņa nevēlas atklāt vielas nosaukumu, lai slēptu no tiem, kas vēl nav iemanījušies ar to uzlabot vīrakus un augu maisījumus. Tiesa, jau pirms vairākiem mēnešiem šo vielu uzrādīja visas veiktās ekspertīzes.
Tās iekļaušana aizliegto vielu sarakstā nebūs ātrā un nav pat teikts, ka tā vispār kādreiz notiks. „Kad mēs taisījām jauno ģenērisko sistēmu, mēģinājām tajā iekļaut visas zināmās vielas. Par šo vielu, kas pašlaik nav pakļauta kontrolei, mums ir ļoti maz informācijas. Mēs esam uzsākuši tai riska izvērtējumu – skatāmies, kas mums par to ir zināms, vai varam aizliegt vai ne,” skaidro Segliņa.
Vielas riska izvērtējums, kurā saskaņā ar vadlīnijām iesaistītas daudzas iestādes, ilgs apmēram divus mēnešus - jāievāc informācija, īpašai komisijai jāpieņem lēmums. Tādēļ ātrākais vasaras beigās, rudens sākumā būs zināms, vai ir pamats vielu iekļaut narkotisko vielu sarakstā.
Pacientu skaits nesarūk
Tikmēr pacienti, kam kļuvis slikti no tā saukto legālo narkotiku pārdozēšanas, ir slimnīcu ikdiena. Liela daļa no tiem ir tieši jauni cilvēki, kas ir 17, 18, 19 gadus jauni. Toksikologs Roberts Stašinskis stāsta, ka kopš likuma izmaiņu pieņemšanas viņa darba vietā - Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā - šādu pacientu mazāk nav kļuvis - nedēļā ierodas viens, divi.
Kopš likuma izmaiņām šādu pacientu mazāk nav kļuvis, atzīst toksikologs.
Dienā, kad runājam, viens tieši tiek izrakstīts no slimnīcas. Stašinskis stāsta, ka veselībai lielāko ļaunumu nodara piemaisījumi, nevis paši augi: „Viņiem ir zināms labsajūtu uzlabojošs efekts. Nevar apgalvot, ka simtprocentīgi, bet tuvu tam – visas vielas tiek apsmidzinātas ar narkotiskām vielām, kuras ir grūti pierādīt.”
Pievienotās vielas rada atkarību, blakus efektus. Pārdozēšanas gadījumā lietotāji ir apjukuši, nekritiski, agresīvi, halucinē. Stašinskis skaidro, ka halucināciju dēļ lietotāji apdraud apkārtējos, kā arī paši sevi.
Stašinskis tā saucamo legālo narkotiku ietekmi salīdzina ar tādiem klasiskiem psihostimulatoriem kā amfetamīns un metamfetamīns. Viņš neuzdrošinās teikt, ka vīraki un augu maisījumi būtu nekaitīgāki par tradicionālām narkotikām. „Teikt, ka tie būtu mazāk bīstami, noteikti nē. Sabiedrībā ir zināms mīts – ja jau tas ir legāli nopērkams, tad nekāda kaitīguma tas radīt nevar. Tā gluži nav,” uzsver toksikologs.
Veselības ministrijas un Valsts policijas darbinieki nespēj sniegt nomierinošu atbildi, vai likuma papildināšana atkal ar jaunām vielām nebūs nebeidzams process, kurā ienesīgais bizness vienmēr būs soli priekšā ar jaunām apreibinošām vielām.
