Piebraucamie ceļi starp daudzdzīvokļu mājām Rīgā ir šauri, turklāt nereti nepareizi novietotās automašīnas aizšķērso ceļu ātrajai palīdzībai un ugunsdzēsējiem. Šī problēma ir teju tikpat sena kā pašas pagājušā gadsimta 70. gados celtās daudzdzīvokļu ēkas.
Tomēr pagaidām līdz pagalmu sakārtošanai īsti nav tikts, un iedzīvotāji biežāk izšķiras pagalmos uzlikt aizlieguma zīmes, lai mašīnas tur nebrauktu nemaz. To atzīst un iemeslus skaidro lielākā namu apsaimniekotāja „Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāve Santa Vaļuma. „[Iemesli var būt dažādi]: vai nu nevar vienoties, jo vienam mājas iedzīvotājam svarīgāk pie mājas esošajā teritorijā būvēt bērnu laukumu, savukārt citam svarīgāka ir autostāvvietas izveidošana. Otra lieta, kas ietekmē šos procesus, ir nepieciešamā finansējuma nodrošināšana, jo jebkuri darbi – bērnu laukuma izveidošana vai autostāvvietas paplašināšana – ir papildu finanses, kas ir jānodrošina pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Trešais punkts, kas ietekmē – ja ir nepieciešams finansējums, tad bieži vien mājām ir citi darbi, kas ir daudz nepieciešamāki. Piemēram, jumta remonts, stāvvada nomaiņa un tamlīdzīgi,” saka Vaļuma.
Šogad tādu problēmu pamanījusi arī Rīgas dome. Tur secina, ka pirms 40 gadiem celto namu pagalmi paredzēti ne vairāk par divām trim mašīnām. Taču faktiskā aina rāda, ka pagalmi ir pilni ar auto, savukārt zemāko stāvu iedzīvotāji par to regulāri sūdzas pašvaldības policijai. Šoziem par to arī sociālajos tīklos izvērtušās aktīvas diskusijas.
Tāpēc Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja ceturtdien sasaukusi gan dzīvokļu īpašniekus, gan iestāžu pārstāvjus. „Īpašumtiesības mums ir ļoti dažādas. Privātīpašnieki arī nav gluži ar brīvām rokām, lai varētu pārplānot zemi. Es ceru, ka visas ieinteresētās puses būs ar kritiku, risinājumiem un piedāvājumiem, kā situāciju uzlabot,” stāsta komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais ("Gods kalpot Rīgai").
Pirms pašvaldību vēlēšanām Rīgas domes varas partija «Saskaņa» solīja līdz šim gadam sakārtot visus Rīgas iekškvartālus. Turklāt Rīgas mērs Nils Ušakovs toreiz apgalvoja, ka pašvaldība labos gan tos iekšpagalmus, kas atrodas uz pilsētas zemes, gan tos, kur daļa pieder privātīpašniekiem.
Šogad Rīgas budžetā iekškvartāliem atvēlēti četri miljoni eiro, kas ir par diviem miljoniem mazāk nekā pērn. Rīga lēš, ka līdz šim atjaunota puse no visiem Rīgas pagalmiem. Jaunas mašīnu stāvvietas tur gan radītas netiek, vien nomainīts izdangātais segums.