„Īstenībā Korupcijas novēršanas un apkarošanas likumā ir runa tikai par vienu komisiju, proti, to komisiju, kura ir tiesīga izvērtēt, vai KNAB priekšnieks atbilst ieņemamajam amatam. Par to darbības izvērtējuma komisiju, cik man zināms, juristiem pat tagad ir atšķirīgi viedokļi; ne par to, vai tāda komisija ir obligāta, bet to, vai vispār tā komisija ir tiesiska attiecībā pret KNAB priekšnieku,” skaidroja Kalniņš.
Viņš arī pauda viedokli, ka „vērtējot KNAB priekšnieku, visleģitīmākā komisija ar skaidru mērķi ir tā komisija, kurai būtu uzdevums vērtēt viņa atbilstību amatam”. Viņš norādīja, ka šī komisija varētu arī nākt ar atzinumu, ka Streļčenoks atbilst amatam. Un tad vairs nebūtu leģitīma pamata to apšaubīt.
Tikmēr premjeres preses sekretāre Aiva Rozenberga skaidroja, ka viena komisija, kurā piedalās sabiedriskās organizācijas, raudzīsies uz KNAB darbību „360 grādu novērtēšanā”. Pēc tās izveidota komisija no jomas ekspertiem. „Šī vērtēšana ir ļoti sarežģīta, kāda tā noteikta likumdošanā. Nav iespējams darīt tā, ka Ministru prezidente domā, ka kāda darbība vai KNAB direktora darbs viņu apmierina vai ne, un uzreiz var sekot kādi tūlītēji soļi. Ir vajadzīgi šīs vairākkārtējās komisijas, tikai pēc kurām var uz Saeimu nosūtīt lūgumu tai izvērtēt darbību,” skaidroja Rozenberga.
Viņa atzina, ka pēc šīs komisijas būs jāizveido vēl viena, uz kuras atzinuma pamata tad varēs ar valdības lēmumu sūtīt lūgumu Saeimai izskatīt šo jautājumu.
Jau ziņots, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma oficiāli izveidojusi KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka darba izpildes novērtēšanas komisiju. Komisijas vadīs Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, un tajā darbosies aizsardzības ministra padomnieks Jānis Kažociņš, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis un citi.
Valdošajā koalīcijā pagaidām nav vienota viedokļa par Streļčenoka atbilstību amatam.
