Levits paviesojās Valsts policijas Rīgas centra iecirknī. Policijas darbinieki, ēkas telpas salīdzinot ar citiem iecirkņiem, nesauc nedz par labām, nedz sliktām. Vairākums ir šādā stāvoklī. Grīdas segums izdilis, un dažu rozešu vietā pliki elektrības vadi.
Apskatot iecirkni, prezidentam bija jautājumi ne tikai par telpām, bet arī par darbaspēku. Iecirknī ir 128 štata vietas, bet no tām aizpildītas vien 87.
Lielais vakanču skaits, tāpat kā neremontētas telpas, ir jau ieilgušas problēmas. Cilvēku trūkumu plānots mazināt, ieviešot tā saukto reaģējošo policistu, kura pienākumos būtu vairāk nekā līdz šim.
Apskatot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo, prezidentam norādīja uz līdzīgām problēmām kā Valsts policijā: zemi atalgojumi, slikti darba apstākļi. Ugunsdzēsējs glābējs, sākot dienestu, uz rokas mēnesī saņem tikai nedaudz virs 600 eiro. Arī kāpinot savu kvalifikāciju, atalgojuma kāpums nav straujš.
"Katram cilvēkam gribas paēst, pabarot ģimeni, samaksāt kredītus, samaksāt komunālos rēķinus. Ja mēs runājam, ka cilvēks ar C kategoriju vadā miljonu vērto mašīnu un saņem uz rokas 800, droši vien, ka viņš izvēlēsies lētāku mašīnu, tālākus reisus, bet lielāku atalgojumu," sacīja VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.
Bet ne vienmēr tā ir bijis. Piemēram, 2017. gadā atalgojums pret tautsaimniecībā vidējo bija pat nedaudz virs tā, tad arī trūka vien nepilnu 4% ugunsdzēsēju. Tagad, atalgojumam atpaliekot par 35%, trūkst 12% glābēju. Mazi soļi pretī uzlabojumiem ir, bet tie esot pārāk mazi. Šogad pie atalgojuma pielikti 10%, un tādu pašu pielikumu plāno nākamos divus gadus.
"Tīri matemātiski, ja skatāmies inflāciju, mēs atpaliekam par 35%. Ar 10 % piešķirto tad droši vien ir par maz," norādīja Zitāns.
Prezidents dienestu vadītājiem piekrita, norādot, ka iekšlietu dienestiem prioritāšu sarakstā jānokļūst augstākā vietā. Par to solīja runāt valdībā.
"Viņi optimizē visu iespējamo, kas optimizējams. Bet kaut kur ir robeža. Šajā gadījumā ir jāskatās, lai iekšējie dienesti tiešām tiktu apgādāti. Kopš 2014. gada mēs attīstījām mūsu Nacionālos bruņotos spēkus – ārējo drošību, bet iekšējā drošība tika faktiski atstāta novārtā. Un tagad es domāju, ka šī prioritāte tiks ņemta vērā vairāk nekā līdz šim," pauda Levits.
Dienestos gan apzinās, ka prezidents nav tā amatpersona, kas var piešķirt finansējumu, tomēr viņa atbalstu novērtē.
"Ir patīkami, ka viņš nostājas mūsu pusē un saprot mūsu problēmas un vajadzības," sacīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Gan Valsts policija, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šogad plāno ievērojami uzlabot infrastruktūru un tehniku. Bet budžetā abiem dienestiem trūkst naudas vēlamā atalgojuma pacelšanai.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Egils Levits jau iepriekš – 2021. gadā – pauda, ka iekšējai drošībai turpmākajos gados jābūt valsts prioritātei, kurai jāatspoguļojas arī ilgtspējīgā budžeta plānošanā.
