Oktobra beigās Saeima tajā atbalstīja arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāta Armanda Krauzes priekšlikumus. Tie maina prasības nākamā gada sākumā iecerētajai pārejai uz radio programmu apraidi vienā valodā – valsts valodā vai svešvalodā.
Prezidents uzskata, ka Saeima neievēroja labas likumdošanas principus un izlēma par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā.
Deputāta Krauzes priekšlikumi attiecas uz elektronisko mediju likuma pārejas noteikumiem. To būtība - obligātā pāreja uz raidīšanu tikai latviešu valodā attiektos tikai uz radio kanāliem, kuru apraides licencē valsts valodas proporcija ir lielāka par 51%. Pirms gada šis slieksnis tika noteikts 50% apmērā, līdz ar to priekšlikums būtu izdevīgs vairākām raidstacijām, kurām tomēr nebūtu jāmaina valodas formāts.
Starp ieguvējiem būtu arī SIA „Krievu hitu radio,” kuras līdzīpašnieks ir ZZS ziedotājs Ričards Zakss.
Šis uzņēmums bija vienīgais, kas prezidentam lūdza grozījumus izsludināt. Pretēju nostāju vēstulēs pauda vairāk nekā 20 personas. Arī tas ietekmējis lēmumu likumu neizsludināt, stāsta Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.
"Argumentācija ir gaužām vienkārša - 2014.gada 23.oktobrī, gads un sešas dienas ir pagājušas - mēs esam likumā noteikuši radio programmu pāreju uz vienu valodu un esam noteikuši šīs proporcijas. Un tur ir mērķis - stiprināsim valodu, stiprināsim mūsu valsts valodas konstitucionālo statusu. Ir likumprojekts, anotācija un trīs lasījumi.
Paiet gads, ir likumprojekts par pilnīgi citām tēmām, trešajā lasījumā mums ir priekšlikums, kur otrreizējās caurlūkošanas sanāksmē neviens nevar izstāstīt, kā šie mērķi ir mainījušies, kas ir mainījies pa vidu.
Trešajā lasījumā mēs tā kā nobalsojam un izmainām šo proporciju. Ņemot vērā izteiktos lūgumus, kas bija rakstveidā, un šo debati, uzklausīšanas sanāksmi, mēs neguvām pārliecību, ka likumdevējs šo likumu ir pieņēmis pienācīgas likumdošanas kārtībā. Prezidents nedrīkstēja šādu likumu izsludināt, " skaidroja Jaunzeme.
Prezidents ir aicinājis Saeimu deputāta Krauzes priekšlikumus izslēgt, bet nepieciešamības gadījumā virzīt tos kā atsevišķu likumprojektu. Krauze, kurš ir arī ZZS valdes priekšsēdētājs, pats neko atsaukt negrasās.
"Es tomēr uzskatu, ka diskusija ir bijusi pietiekama. (..) Tā nav, ka nozare nav zinājusi.
Vēl nākot klāt šiem jaunajiem apstākļiem, (..) šiem grozījumiem būtu jāvirzās uz priekšu, lai stiprinātu latviešu valodu un sasniegtu tos mērķus, ko mēs pagājušajā gadā [noteicām] - reklāmai ir jābūt latviešu valodā," teica Krauze.
Krauze runā par koalīcijā apspriesto ideju virzīt grozījumus, kas paredzētu reklāmas visos radio kanālos tikai latviešu valodā. Savukārt jaunie apstākļi esot Igaunijas pieredze. Tur izveidotais jaunais televīzijas kanāls krievu valodā sabiedriskajā medijā liecinot, ka tas esot efektīvākais ceļš, lai uzrunātu krievvalodīgos, kuri dzīvo citas valsts informatīvajā telpā. „Runa ir par televīziju, bet principi attiecībā uz cīņu ar propagandu ir tie paši,” saka Krauze.
Viņa priekšlikumus Saeimas balsojumā atbalstīja arī vairāki Nacionālās apvienības pārstāvji – arī par likumprojektu atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne. Viņa rosina likumprojektu caurskatīt 10.decembrī un sola, ka līdz tam to aktīvi apspriedīs komisija.
"Jā, Krauzes kunga priekšlikums tātad tiks izslēgts. Gan komisijai, gan padomei [Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei] ir jāatsāk diskusija, jo, manuprāt, ir bīstami, ka nozare dalās divās daļās un arī politiskie spēki apmēram ir līdzīgi.
Tas nozīmē, ka pēc būtības kaut kur ir kļūda, kas ir jāatrod," teica Laizāne.
"Saskaņas" pārstāvis komisijā Boriss Cilevičs, kurš Krauzes priekšlikumus atbalstīja, uzskata, ka Saeimai no sava lēmuma nebūtu jāatkāpjas.
"Arī iepriekšējie grozījumi par 50%, tā norma taču [sākotnēji] nebija likumā. Tā arī bija iestrādāta lielā steigā diezgan aktīvas lobēšanas rezultātā. (..) Tas sākotnējais priekšlikums par 50% bija vērsts pret konkrētām raidorganizācijām, lai novāktu konkurentu. (..) Un šādas lietas man nav pieņemamas," teica Cilevičs.
„Vienotības” deputāte Lolita Čigāne Saimas balsojumā par priekšlikumiem nepiedalījās un piekrīt prezidentam, ka process komisijā bija sasteigts.
"Man ir ļoti žēl, kas tas likums ir atgriezts otrreizējai caurlūkošanai, jo tur ir citas normas, kas ir ļoti vajadzīgas.
Bet tajā pašā laikā visu cieņu Valsts prezidentam par to, ka tiek norādīts, ka šādā veidā Saeima nevar rīkoties. Ja mēs pirms zināma laika izvirzījām mērķi un secinājām, ka tā norma vairs tam mērķim neatbilst, tad mums vajadzēja strādāt pie cita risinājuma. Man visvēlamākais risinājums būtu normāla saruna ar mediju regulatoru un arī mediju politikas veidotāju par to, kas būtu tie grozījumi, kas pēc būtības atrisinātu situāciju," teica Čigāne.
Pēc "Vienotības" frakcijas sēdes gan vēl nekļuva skaidrs, vai tās deputāti lūgs Krauzes priekšlikumus no likuma izslēgt. To gan sola darīt Latvijas Reģionu apvienība, kas arī bija aicinājusi prezidentu grozījumus neizsludināt. Tāpēc frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš Vējoņa lēmumu apsveic.
Valsts prezidenta kancelejā sola, ka Vējonis ar padomniekiem rūpīgi izvērtēs visus gadījumus, kad būs lūgumi kādu likumu neizsludināt. Jo sevišķu lielu uzmanību Melngalvju namā sola pievērst pēkšņiem un neizskaidrojamiem priekšlikumiem, kas mēdz parādīties pirms pēdējā lasījuma, kā tas ir noticis arī šoreiz
