Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere Teda Tripa grāmatas pārbaudi raksturo kā ļoti interesantu. Biroja speciālisti pētīja - vai tiešām privātpersona Latvijā drīkst izplatīt bērnu sišanas rokasgrāmatu. Tiesībsarga secinājums - ierobežot vārda brīvību šajā gadījumā nav pamata.
Kā stāsta Laila Grāvere, vārda brīvība attiecas uz tādām idejām, kas sabiedrībā ir šokējošas vai nav pieņemamas, bet tas nenozīmē, ka tādas idejas nedrīkst paust. Nedrīkst aicināt uz karu, kurināt rasu naidu un genocīdu. Par pārējiem jautājumiem autors drīkst rakstīt, kādu viedokli vien viņš pats vēlas paust un nav pamata to ierobežot. Savukārt, likums aizliedz šo ideju pielietošanu dzīvē. Pēršana ir aizliegta ar likumu, tātad - pērt nedrīkst, bet rakstīt drīkst. Tiesībsargs arī aicina informēt lasītājus, kura rokās nonāk šī literatūra, ka likums aizliedz bērnu sišanu.
Tripa grāmata vēl joprojām grāmatnīcā guļ līdzās tādām populārām grāmatām kā "Piecas mīlestības valodas" un "Mīlestība kā dzīvesveids." Šķirstot grāmatu, tā arī nevar atrast nevienu norādi, ka grāmatā aprakstītās audzināšanas metodes ir nelikumīgas. Tiesībsarga nostāja bijusi tāda, kā to gaidījusi Kristīne Vilka - viņa savulaik rosināja birojam veikt pārbaudi. Pašlaik galvenais skaidrošanas darbs, pēc Kristīnes domām, būtu jāveic baznīcai.
„Luterāņu baznīca ir aktīvāka, no katoļiem ir grūti ko sagaidīt. Es pati esmu augusi katoliskā vidē un ir skumji redzēt, ka daudzi mani draugi saskārās gan ar emocionālo, gan fizisko vardarbību. Tajā pašā laikā vecāki gāja baznīcā, brauca uz Aglonu,” stāsta Vilka.
Lindards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs, saka, ka visas pazīmes liecina, ka pēršana mūsu sabiedrībā ir pieņemama prakse. Tāpat mācītājs aicina Bībeli uztvert nevis kā konstitūciju, bet gan kā bibliotēku, kur fiksēta cilvēka un Dieva attiecību attīstība. Mēs katrs un kopā visa sabiedrība augam un varbūt esam gatavi sākt runāt par katrs par savu pēršanas pieredzi.
"Tas būtu ļoti palīdzoši, ja cilvēki atzītu, ka kādā situācijā ar bērnu pieaugušajiem ir grūtības atrast kādu citu risinājumu pēršanai. Un ka cilvēki varētu atzīt, ka tā ir viņa problēma - ka vienā brīdī kļūst agresīvs vai ir dusmu lēkme un to izgāž pret bērnu, kurš nevar neko pateikt pretī. Jautājums, ko mēs ar to iesākam - vai to attaisnoju vai arī meklēju, ka no šī problēmas dziedināt sevi," stāsta Rozentāls.
Savukārt vecākiem, kuri pašlaik aizdomājušies, vai pēršana ir tas labākais veids kā audzināt savus bērnus, Rozentāls aicina nākt kopā un runāt par savu pieredzi, kas, iespējams, gūta jau bērnībā, kad vecāki viņus pēra, un klupieniem šodien, kad nav spējuši atturēties no rokas palaišanas pret saviem bērniem.
