Kopējais kandidātu skaits Latvijā gaidāms krietni lielāks nekā iepriekšējās EP vēlēšanās. Skudra pauda, ka tas ne par ko īsti neliecina. Vienlaikus viņš norādīja, ka fragmentācija Latvijas politisko partiju vidū ir ļoti izteikta.
“Mums ir vismaz trīs partijas, kuras uzskata sevi par sociāldemokrātiskām partijām. Līdzīga aina paveras arī konservatīvo nometnē. Mazāk spilgta, bet līdzīga aina liberāļu vidū. Tad ir centristi.
Par vienu un to pašu no dažādām mutēm un cilvēkiem ar dažādiem uzvārdiem,” sacīja Skudra.
Viņš arī norādīju uz atsevišķu politisko spēku flangu: “Mazliet asāk formulējot, to varētu saukt par Krievijas draugu partiju grupiņu, kas piedalās vēlēšanās. Tā ir “Atmoda” ar Ingunu Sudrabu priekšgalā. Latvijas Krievu [savienības] saraksts, kas redz Eiropu no Lisabonas līdz Vladivostokai, kas pašreizējā situācijā ir absolūta utopija, bet liecina par lielu vēlēšanos draudzēties ar kaimiņu. Tad “Latviešu nacionālisti” – lai cik tas dīvaini neliktos, viņi ir par uzticības balsojumiem par dalību ES visās savienības dalībvalstīs, kuras vien to vēlēsies. Un tā ir Rīcības partija ar pensionāru, politologu Einaru Graudiņu priekšgalā, kas iestājas par jebkādu sankciju atcelšanu pret Krievijas Federāciju.”
Viņaprāt, "Saskaņa" šajā gadījumā nav ar tik krasi prokrievisku pozīciju,
līdz ar to “krievvalodīgajam vēlētājam būs zināma izšķiršanās”.
Skaidrojot vairāku politologu un žurnālistu dalību vēlēšanās, viņš sacīja, ka šie cilvēki ir atpazīstami attiecīgo mediju lietotāju vidū un tas rada cerības, ka viņi uzticēsies šiem kandidātiem. Taču viņus nevarot saukt par sarakstu pilnvērtīgām lokomotīvēm.
“Eiropas Parlamenta deputāti neatstās ļoti lielu un vērā ņemamu ietekmi uz politiskajām norisēm Latvijā. Kas attiecas uz Latvijas interešu pārstāvniecību Eiroparlamentā, pirmkārt, Latvijas astoņi deputāti nespēs vienoties savā starpā, pārstāvniecība būs raiba. Otrkārt, jautājums būs par politisko tirgu – kurš tad būs Latvijas eirokomisārs Briselē jaunajā sasaukumā,” sacīja Skudra.
Interese par politiskajiem notikumiem Latvijas iedzīvotāju vidū sasniegusi rekordzemu līmeni, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptauja. Tajā vairāk nekā puse respondentu atzina, ka politiskajiem notikumiem valstī viņi regulāri neseko līdzi.
„Tas ir skaidrojams ar diviem apstākļiem. Viens nosacīti, ja runājam par pēdējiem gadiem, ir ekonomikas stabilitāte un augšupeja, kas saglabāsies arī šogad. Un šajā situācijā Latvijas vēlētājam ir tāda īpašība, ka viņš nodarbojas ar savām lietām un neuzskata, ka to darīs Eiropas Parlamentā,” sacīja Skudra. Viņš uzskata, ka, visticamākais, vēlētāji balsos par to partiju, kuru atbalstīja Saeimas vēlēšanās.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks šā gada 25. maijā, un no Latvijas tiks ievēlēti astoņi EP deputāti. Kandidātu sarakstus partijas un partiju apvienības var iesniegt no 6. līdz 21. martam. Līdz šim pieteikti 14 partiju saraksti ar 214 deputātu kandidātiem.
Iesniegt kandidātu sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām drīkst likumā noteiktā kārtībā reģistrētas partijas un partiju apvienības, kurās ir ne mazāk kā 500 biedru. Tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir Latvijas un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā, ir reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un kuriem nav liegts kandidēt dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi ir. Deputātu kandidātam vēlēšanu dienā jābūt vismaz 21 gadu vecam.
