Valgundes pagasta Silenieku kapos sestdien svinīgi pārapbedīja 68 karavīrus, kuri simt gadu bija gulējuši kaujas laukā. Karavīrus šoruden atrada Ložmetējkalnā, latviešu strēlnieku uzbrukuma sektorā. 66 kritušo vārdi nav zināmi. Pēc atrastajiem apbalvojumiem identificēt izdevās tikai divus - ierindniekus Jāni Skudru un Ņikitu Fedotovu.
Meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits saka, ka nav iespējams pateikt, cik kritušo ir latviešu karavīri, bet liecība ir strēlnieku krūšu nozīmes. Šie kritušie tik paliek nezināmie. "Tas ir mūsu vēsturiskais mantojums, par ko ir atbildīgi tie, kas dzīvo," uzsver Ešmits. Meklēšanas vienība rūpējas, lai kritušos var apglabāt kapos, kā tas ir pieņemts kristīgajā pasaulē.
Kapos nupat uzstādīta piemiņas plāksne identiska tai, kādu Pirmā pasaules kara laikā bija izgatavojuši paši strēlnieki.
Vēstures līkločos plāksnei pazudusi, tad atkal uzlikta un atkal pazudusi. Tagad tā atjaunota, pateicoties privātam ziedojumam.
Līdz Ziemassvētku kaujām cara armijai neizdevās pārraut vāciešu aizsardzības līniju, bet latviešu strēlnieki, izmantojot pārsteiguma momentu, to paveica Tīreļpurvā pie Mangaļu mājām. Sestdien Ziemassvētku kauju muzejā varēja iepazīties ar strēlnieku ikdienu. Daudzās dzimtās vectēvi un vecvectēvi bijuši strēlnieki.
Uldis Mauriņš stāsta, ka viņa vecvectēvs karoja Brīvības cīņās un bija Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. "Vēsture ir mūsu saknes. Mēs nekas neesam, ja negodinām senču tradīcijas, gan viņu paveikto," uzsver Mauriņš.
Svinīgo solījumu sestdien deva 11 zemessargi un 41 jaunsargs.
Kalnciema vidusskolas skolnieks Valters Melderis stāsta, ka viņa brālis bijis jaunsargs, māsa iet zemessardzē, un viņš pats nevēlējies atpalikt. Savukārt Vilces pamatskolas skolnieks Jānis Bleidels grib būt jaunsargs, lai aizstāvētu Latviju. Arī Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēns Roberts Rozenvalds grib būt zemessargs un iet tēva pēdās. Tāpat kā Aizupes pamatskolas skolniece Katrīna Butkus, kura vēlas līdzināties savam tētim.
Pēc svinīgā solījuma visi devās aptuveni sešu kilometru garā lāpu gājienā uz Ložmetējkalnu, kur, sildoties pie ugunskura, skanēja karavīru dziesmas un stāsti par strēlnieku varonību Ziemassvētku kaujās.
