Automašīnu skaits un līdz ar to arī gaisa piesārņojums pēdējos gados krietni pieaudzis ne vien pilsētās, bet arī laukos. Pārmaiņas viestu elektromobiļi, kam CO2 izmeši ir nulle.Un piemēru zaļai domāšanai varētu rādīt pašvaldības. Šāda auto cena ir 26 000 eiro, bet izmantojot Norvēģijas klimata pārmaiņu finanšu instrumentu, pašvaldībām jauns un videi draudzīgs auto izmaksās vien ap 7000 eiro.
Nav starpības elektromobīlim, vai lieto viņus uz asfalta vai grants ceļiem, jo tehniskie parametri ir tieši tādi paši kā standarta parastai mašīnai. Protams, nolietojums būs lielāks uz grantsceļiem, bet tas neiespaido elektromobiļa lietošanu,” saka SIA „Green Science” pārstāvis Dainis Stopiņš.
Uz nākotnes auto prezentāciju Kandavā sabraukušie izmēģinājuma brauciena laikā atzina, ka braukšana ir ērta, tomēr ir arī savi mīnusi.
Noderīgs, bet tās uzpildes stacijas ir dārgākas. Mašīna jau nav tas lielākais ieguldījums. Ja tas tīkls Latvijā izveidojas pa visu teritoriju, tad, OK, es varu aizbraukt uzpildīties par trīs eiro uz 100 kilometriem,” saka Tukuma novada domes Komunālās nodaļas vadītājs Ģirts Ruģelis.
Kuldīdznieki jau ir gandrīz nolēmuši, ka šajā projektā piedalīsies un vienu auto iegādāsies, bet pašvaldības policijai tas gan nebūšot īsti piemērots.
„Lielu daļu sava darba mēs pavadām pie cilvēkiem, kuri ir stiprā alkohola reibumā. Tas nozīmē, ka viņš ir guļošs un, lai viņu kaut kur nogādātu ir vajadzīgs būris,” elektromobiļa trūkumu atzīmē Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Rinalds Gūtpelcs.
Domu par elektromobiļa iegādi apsver arī kandavnieki, tomēr ar testa braucienu un prezentāciju vien ir par maz, lai pieņemtu lēmumu. „Izbraucām gan lielos Kandavas kalnus, gan arī nelīdzenos bruģus, un īstenībā emocijas ir pozitīvas. Tur vajadzētu vairāk nekā kādas divas līdz trīs diennaktis, lai tiešām varētu izbraukt tos 100 kilometrus…,” saka Kandavas novada domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts (ZZS).
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta programmā elektromobīļu un uzlādes iekārtu iegādei atvēlēti nedaudz vairāk nekā pieci miljoni eiro. Interese esot liela, bet lēmumu pagaidām pieņēmušas tikai Liepājas un Aizkraukles pašvaldības.
