Ugunsgrēkā bojā aizgāja Ramonas mamma, kas bija invalīde. Izkļūšanu no 2. stāva ugunsgrēka laikā apgrūtināja tas, ka Ramonas 15 meita arī ir invalīde, kas pārvietojas ratiņkrēslā. Uguns bez pajumtes atstāja piecus cilvēkus. Sadega arī visa iedzīve, dokumenti.
Pašvaldība ierādīja divistabu dzīvokli, tā palīdz arī ar materiāliem remontam, ko veic pati cietusī ģimene. Palīdzību cietušajiem piedāvā arī gluži sveši cilvēki. Ramona bija izbrīnīta, ka zvana no Jelgavas, Tukuma, Cēsīm, Rīgas. Dažādas mantas atvedis kāds vīrs ar sievu no Lielvārdes un aicinājis uzrakstīt vajadzību sarakstu.
Nedaudz ziedota naudiņa, bet pamatā dažādas sadzīves mantas, drēbes. No lietām, kas būtu vēl nepieciešamas, sieviete minēja veļasmašīnu, virtuves skapi ar iebūvētu izlietni un apkures krāsniņu. Izrādās, ka Ramonas tēvs nolēmis dzīvot uzņēmēja ziedotā vagoniņā turpat blakus nodegušajai mājai. Arī Ramona ar savu ģimeni vēlas atgriezties tur, tāpēc ir mērķis uzbūvēt jaunu māju. Nelielu - vienstāva, ar trim istabām. Sieviete strādā, bet vīrietis ir bezdarbnieks, iekrājumu nav, tāpēc vienīgā viņu cerība ir uz saziedotajiem līdzekļiem. Pašvaldība ir uzsākusi ziedojumu vākšanu un izskata arī iespēju šajā nolūkā saistīties ar labdarības organizāciju „ziedot.lv”.
Bijušā Limbažu rajona teritorijā pēdējos gados ir trīs gadījumi, kad īpašumu atjaunošanā pēc ugunsgrēka palīdzējusi šī labdarības organizācija. Tā, piemēram, Puikulē kāda ģimene tika pie divstāvu mājas. Lai tas varētu notikt, līdzējuši vēl daudzi citi, tostarp būvnieki, kas publiski pat neatklāj, par kādu mazu naudiņu māju cēluši.
Ķepiņu ģimene Lāņos ugunsnelaimi piedzīvoja 2006. gadā. Ar daudzu atbalstu – paziņu, radu, gluži svešu cilvēku, arī pašu darbu – viņiem ir jumts virs galvas, bet punktu ēkai vēl tik ātri nepieliks. Tomēr dzīve ir turpinājusies – piedzimis piektais bērniņš, vecākā meita izgājusi pie vīra, piedzimis mazdēliņš utt. Un visu šo laiku Ķepiņi ar siltumu joprojām atceras cilvēkus, kuri viņus savulaik atbalstīja.
